2005. gadā franču sievietei Izabellai Dinuārai ārsti piešuva daļu no citas cilvēka sejas, kas saturēja degunu, muti, vaigus, jo viņas seju bija saplosījis pašas suns. 2009. gadā intervijā BBC viņa pati pastāstīja, ka bija mēģinājusi izdarīt pašnāvību, iedzerot lielu dozu miegazāļu. Tomēr viņa pamodās asiņu peļķē ar suni blakus. Labradors, kurš mēģināja izkustināt samaņu zaudējušo sievieti, bija noplēsis viņai seju. Ievainojumus mutei, degunam un vaigiem nevarēja izlabot ar parastajām plastiskās ķirurģijas metodēm. Tāpēc ārsti ierosināja izmēģināt daļēju sejas transplantāciju.
Intervijā I. Dinuāra arī stāstīja, ka, skatoties spogulī, viņa redz savas sejas un sejas daļas donora sajaukumu: «Donors vienmēr ir kopā ar mani.» Viņa priecājās par operācijas rezultātu. Tajā pašā laikā viņa grūti pārdzīvoja mediju uzmanību un garāmgājēju pētošos skatienus.
Laikraksts Le Figaro ziņoja, ka I. Dinuāras ķermenis bija sācis atgrūst transplantātu. Taču imunitāti mazinošo līdzekļu lietošana transplantāta atgrūšanas mazināšanai ļoti novājināja viņas organismu. Viņai parādījās divu veidu audzēji. I. Dinuāra nomira aprīlī 49 gadu vecumā. Par to paziņots tikai tagad, respektējot ģimenes privātumu.
Daļēja vai pilnīga sejas transplantācija pēc I. Dinuāras veikta arī ASV, Spānijā, Turcijā, Ķīnā un Polijā.