Tikai sakritība
Seminārs par apdraudējumiem notiek laikā, kas mudina skatīties uz to tieši potenciāla militāra konflikta kontekstā - nule izskanējusi informācija par IeM sagatavotajām vadlīnijām, kā rīkoties kara gadījumā, un Ministru kabinetā saskaņošanai nodoti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā. Diena jau rakstīja arī par aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) ierosinājumu sākt studentu militāro apmācību. Pēc semināra RD ministrs Dienai uzsvēra, ka šī notikumu virkne esot sakritība: «Tie darbi, kas nav izdarīti divdesmit gadu laikā, tagad ir jādara paātrinātā tempā īsākā laika periodā, un darbības, kas tiek veiktas, notiek ļoti intensīvi, tas varbūt rada nepareizu priekšstatu, ka nezin kam mēs gatavojamies.» Viņaprāt, ir būtiski informēt pašvaldību vadītājus, kuri savukārt ir atbildīgi par civilās aizsardzības komisiju organizēšanu un darbību pašvaldību teritorijās. Tāpat pašvaldību vadītājiem būtu jāorganizē mācības, piesaistot attiecīgās valsts struktūras.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) atgādināja, ka pirmās šāda veida mācības notikušas jau pērn Rēzeknē, tiesa, seminārs esot bijis «cita rakstura». Kā no amatpersonu teiktā var noprast, katram reģionam tiek izstrādāts savs scenārijs. R. Kozlovskis izteicās: «Mēs līdz karam neesam aizspēlējušies, izvēlējāmies reālistiskākus scenārijus.» Rīgai un apkārtnei pretterorisma operācija kā semināra tēma izvēlēta, jo, Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) vārdiem runājot, ja vispār Latvijā notiktu kāds terora akts, tas, visticamāk, tiktu sarīkots galvaspilsētā.
Plānu joprojām saskaņo
Runājot par civilās aizsardzības problēmām, kā viens no klupšanas akmeņiem tiek nosaukts valdības nepieņemtais Tautsaimniecības mobilizācijas plāns, kurā būtu noteikts, kā ārkārtas situācijā tiek mobilizēti resursi, izmantota tehnika, ģeneratori elektrības ražošanai, organizēta ēdināšana u. tml. Par to, ka šāds plāns ir izstrādāts un sākta starpministriju saskaņošana, tika ziņots jau pērn. Premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga Dienai paskaidroja, ka plānu izstrādājusi EM, bet tas joprojām ir saskaņošanas stadijā.
Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji visumā atzinīgi vērtēja šādu mācību rīkošanu. Atklājās gan, ka daļa novadu vadītāju paši seminārus nav apmeklējuši, bet aizsūtījuši citus darbiniekus. Līvānu mērs Andris Vaivods (ZZS) uz Rēzeknes semināru neesot aicināts, bet labprāt aizbrauktu, ja līdzīgus pasākumus vēl rīkotu: «Ar mani ir konsultējušies Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji par civilās aizsardzības organizēšanu, un es savus priekšlikumus arī izteicu. Novadā katru gadu ar atbildīgajām personām civilās aizsardzības jautājumi tiek pārrunāti.» Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka (ZZS) seminārā bija piedalījusies un atzīst, ka uzzinājusi daudz jauna. Civilās aizsardzības pasākumi Kārsavā notiekot, piemēram, skolās ir mācības, kā rīkoties trauksmes gadījumā.
Rīgas seminārā klāt bija Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs (Reģionu alianse, RA). Viņš uzskata, ka par dažādiem apdraudējuma gadījumiem būtu jārunā vēl sīkāk, lai pašvaldību vadītāji zinātu, kā rīkoties: «Mēs vairāk zinām par plūdu un ugunsgrēku situācijām, bet par valsts aizsardzību būtu jārīko vēl.» Civilās aizsardzības mācības, kuru rīkošana ir pašvaldības kompetencē, Stopiņos nenotiekot, bet civilās aizsardzības komisija sanāk ārkārtas gadījumos, piemēram, pagājušā gada plūdu laikā.
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karīna Putniņa (RA) nav bijusi seminārā, deleģējusi izpilddirektori, taču arī viņa uzsver šādu mācību lietderību: «Apmācības, kā rīkoties neordinārās situācijās, ir ļoti svētīgas. Mēs nevaram dzīvot ar domu, ka nekad nekas nenotiks.» Viņasprāt, svarīgas ir tieši praktiskās nodarbības, lai amatpersonas konkrētās situācijās neapjuktu.