Jaunākais gadījums, kuru izklāsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins, ir par kādu viltus komersantu, kurš izveidojis interneta vietni, kurā piedāvājis uzstādīt kamīnkrāsnis un prasījis priekšapmaksu no pāris simtiem līdz pat tūkstoš eiro. Pēc naudas saņemšanas darbonis vienkārši pazudis un pārtraucis jebkādu komunikāciju ar klientiem. Pašlaik šajā lietā ir 40 cietušo, vainīgais ir aizturēts un gaida tiesu. Savukārt PTAC stāsta, ka pērn saņemtas vairākas patērētāju sūdzības par trijiem interneta veikaliem, kuriem nauda par preci pārskaitīta, tomēr prece nav tikusi piegādāta. Tie bijuši SIA Melaro (30 sūdzību), Frotē dvieļi (septiņas sūdzības) un IK Biznesa vide (divas sūdzības). Uzņēmumu Melaro PTAC sodījis ar soda naudu.
Adrese un tālrunis
Saskaņā ar uzņēmuma Squalio Cloud Consulting 2015. gada rudenī veikto pētījumu par drošību, iepērkoties interneta veikalos, pirkumus internetā gandrīz katru mēnesi veic 23% aptaujāto Latvijas interneta lietotāju, dažas reizes gadā to dara 35% respondentu, 18% internetā iepērkas reizi gadā vai retāk. Uzņēmuma drošības un infrastruktūras risinājumu virziena vadītājs Didzis Balodis uzsver, ka, iepērkoties internetā, ir divi galvenie riski - iespēja «uzrauties» uz krāpniekiem, kuru interneta vietne radīta tikai tāpēc, lai no potenciālajiem pircējiem izkrāptu naudu, un risks, ka, arī iepērkoties drošos interneta veikalos, dati tomēr var nonākt trešo personu rīcībā. Tomēr, kā skaidro D. Balodis, šos riskus ir iespējams mazināt.
Kā minēts pētījumā, izvērtējot 10 populārākos Latvijas interneta veikalus, «tos visus vieno pasūtījumu izpildes kārtība - katrs pirkums tiek apstrādāts manuāli. Tas arī varētu būt par iemeslu nepiedāvāt norēķinus ar banku kartēm». Respektīvi, pircējs pats maksā, izmantojot savu interneta banku. Pētījumā arī teikts, ka «vairumā veikalu ir atruna par preces atgriešanu, kā arī iespējas sazināties ar pārdevēju pārsvarā ir plašas. Tikai pie diviem tirgotājiem atrodama privātuma atruna - skaidrojums, kā tiks uzglabāti un izmantoti ievāktie klientu dati». Jāpiebilst, ka pircējiem pieejama vietne www.trustedshops.eu, kurā apkopoti drošie interneta veikali, kam piešķirts īpašs uzticamības sertifikāts. Pavisam vietnē atrodami vairāk nekā 20 000 interneta veikalu visā Eiropas Savienībā ar vairāk nekā 12 miljoniem klientu. Tiesa, starp tiem nav neviena Latvijas interneta veikala. Te gan jāpiebilst, ka, lai iekļūtu šajā vietnē, veikali piesakās paši. D. Balodis skaidro, ka, izvērtējot, vai iepirkties konkrētajā interneta veikalā, der vispirms noskaidrot, cik ilgi tas jau darbojas, kāda ir tā reputācija, un pārbaudīt, vai ir pieejamas klientu atsauksmes. Svarīgi, ka arī interneta veikalu mājaslapās jābūt norādītai gan ģeogrāfiskajai adresei, gan tālruņa numuram, gan e-pasta adresei. IT drošības eksperti iesaka uzmanīties no tādām iepirkšanās vietnēm, kurām vienīgais saziņas veids ir tikai e-pasts un nav nekādu norāžu par uzņēmuma biroja faktisko adresi.
Maksāšanas drošība
Ja interneta vietne šķiet droša, nākamais uzdevums ir pārliecināties par maksāšanas drošību. «Svarīgi, ka veikals izmanto datu šifrēšanu jeb tā saukto SSL. Par to var pārliecināties, pievēršot uzmanību interneta pārlūka adreses laukam, ja redzams, ka adrese sākas ar https, nevis tikai http, komunikācija tiek šifrēta. Tāpat, veicot maksājumus, jāparādās aizslēgtai piekaramajai atslēgai,» skaidro D. Balodis.
Drošas iepirkšanās vietnes prasa arī izmantot samērā sarežģītas paroles, un aizmiršanas gadījumā tās netiek sūtītas pa e-pastu, tiek nosūtīta tikai saite uz mājaslapu, kuru atverot lietotājam pašam ir iespēja definēt sev jaunu paroli. Drošības eksperts iesaka labāk izmantot kredītkartes, nevis debetkartes, jo bankas ar kredītkarti veiktajiem darījumiem piemēro papildu preču apdrošināšanas iespējas. Visas minētās drošības prasības ir attiecināmas arī uz iepirkšanos interneta izsolēs, piemēram, ebay.
Viena no Latvijas lielākajiem interneta veikaliem Xnet mārketinga un komunikācijas vadītājs Jorens Kovaļovs stāsta, ka viņa pārstāvētajā veikalā tiek izmantota datu šifrēšana un pirkuma brīdī adrešu laukā http pārvēršas par https, parādās arī aizslēgtās piekaramās atslēgas simbols. Tiesa gan, pirkumu ir iespējams veikt arī nereģistrējoties. Taču tad tas jau ir katra lietotāja pašrisks. Uz jautājumu, cik droša pret uzlaušanu ir interneta vietne, J. Kovaļovs atbild, ka tas ir provokatīvs jautājums, jo «tikko kāds paziņo, ka viņa interneta vietne ir droša, tā tūlīt kādam rodas kārdinājums pamēģināt, vai tiešām to nevar uzlauzt. Mums ir bijuši uzlaušanas mēģinājumi, taču līdz šim esam tiem stāvējuši pretī». Tā kā kādas interneta vietnes uzlaušanas iespēja teorētiski pastāv vienmēr, tāpat kā risks, ka uzlauž un apzog dzīvokli, D. Balodis iesaka izveidot atsevišķu bankas karti un kontu, no kura tiek veikti maksājumi par pirkumu internetā, lai tas nebūtu jādara no konta, kurā ienāk alga un glabājas uzkrājumi.
J. Kovaļovs stāsta, ka par paaugstinātu risku liecina arī neticami labi piedāvājumi kādā maz zināmā interneta veikalā, kuri būtiski atšķiras no citu interneta veikalu piedāvātajām cenām. Par neticami izdevīgu piedāvājumu risku brīdina arī Somijas un Īrijas patērētāju centra mājaslapas.
17% neizmanto
Latvijas iedzīvotāji ir gana piesardzīgi internetbankas lietošanā tieši drošības apsvērumu dēļ. Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem 17% Latvijas interneta lietotāju neizmanto internetbankas pakalpojumus drošības apsvērumu dēļ. Swedbank Digitālo pakalpojumu daļas vadītāja Diāna Dubova skaidro, ka klientu drošības dēļ banka piedāvā iespēju izveidot vairākus kontus, lai visa nauda nav jāglabā vienā. Turklāt katram klientam ir iespējams noteikt dienas un mēneša limitu, cik naudas drīkst noņemt no konta.
Ja ir paredzēts kāds lielāks vienreizējs maksājums, to vienmēr var izdarīt uz vietas bankas filiālē. «Ja klientam ir šaubas par sava datora drošību, piemēram, ir viens dators uz lielu ģimeni ar bērniem, kuri tajā instalē visu ko, internetbankas pakalpojumus vienmēr var veikt, izmantojot bezmaksas datoru katrā mūsu filiālē,» stāsta D. Dubova. Viņa arī aicina nekad neieiet internetbankā, izmantojot saiti, kas atsūtīta e-pasta vēstulē. «Ja klientam ir šaubas, vai viņš ir nokļuvis īstajā bankas mājaslapā, vienmēr ir iespēja piezvanīt uz mūsu bezmaksas tālruni un par to pārliecināties. Jāatceras, ka mums ir vairāku līmeņu drošība - vispirms jāievada lietotāja numurs un parole, tikai tad kods no kodu kartes, maksājuma veikšanas brīdī ir jāievada vēlreiz prasītais kods,» norāda D. Dubova un atzīst, ka mēģinājumi uzlauzt bankas mājaslapu ir bijuši, taču neveiksmīgi.