Intervijā Itālijā iznākošajam dienas laikrakstam La Repubblica viņa nedēļas nogalē teikusi: «Pašreizējā situācija Krievijai ir ļoti grūta. Tās interesēs būtu veicināt konflikta izbeigšanu. Tajā pašā laikā mēs visi zinām, ka Krievijai ir nozīmīga loma ne tikai Ukrainā, bet arī Sīrijā, Irānā, Tuvajos Austrumos, Lībijā. Mums ir jāatklāj tiešas sarunas ar Maskavu par mūsu savstarpējām attiecībām un lomu, kāda Krievijai ir citās krīzēs.»
Viņa piebilda, ka Ukraina un ASV arī vēlas atrast ceļu uz konfrontācijas izbeigšanu. «Pat Kijevā visi jautā vienu jautājumu, kā izbeigt konfliktu. Es bieži runāju ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, un mums ir identiski viedokļi par šo krīzi. Visi grib tikt ārā no konfrontācijas loģikas, no konfrontācijas mūru veidošanas.»
Paredzams, ka 19. janvārī F. Mogerīni Briselē vadīs stratēģiskās debates par Krieviju. ES dalībvalstīm starp martu un jūliju ir jāizlemj, vai vēl par gadu pagarināt sankcijas pret Krieviju.
ES līderiem šomēnes jau bija sarunas par Krievijas stratēģiju. Pēc tām Vācijas kanclere Angela Merkele uzsvēra, ka sankcijas pret Krieviju varēs atcelt vienīgi tad, ja Krievija atdos ieņemtās teritorijas Ukrainā.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers gan brīdināja, ka Krievijas ekonomiskais sabrukums būtu bīstams arī Eiropas Savienībai. Austrijas prezidents Heincs Fišers svētdien intervijā laikrakstam Wirtschaftsblatt pauda līdzīgu viedokli: «Krievijas ekonomikai savā ziņā piemīt veselīguma pakāpe, taču sankcijas rada nozīmīgas problēmas. Nopietna krīze Krievijā un ekonomikas sabrukums radīs tikai jaunas problēmas. Durvīm starp Eiropu un Krieviju jāpaliek atvērtām. Ukrainai jāsāk runāt par reformām un decentralizāciju.»