Viņš izteicies, ka Moldovas iedzīvotāji jau sāk izbaudīt ekonomisko izdevību, ko dod ciešākas saites un bezvīzu režīms ar ES. Tajā pašā laikā nenoliedzams esot Krievijas faktors Moldovā 24 gadus pēc tam, kad tā pasludināja neatkarību pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā. «Mēs bijām savienībā, kurā dominēja Krievija. Taču mēs esam Eiropas valsts, un mūsu cilvēki tiecas uz integrāciju Eiropā. Mums ir kopīga izpratne, ka varam daudz labāk dzīvot Eiropas ģimenē nekā kādā citā politiskā savienībā,» teica prezidents.
Moldovas proeiropeiskās valdības lielākā problēma joprojām ir, ka tā ir balstīta uz Komunistiskās partijas balsīm. Taču komunisti iestājas pret straujām reformām, kas būtu nepieciešamas, lai ātrāk tuvinātu vienu no Eiropas nabadzīgākajām valstīm dalībai ES. Moldovai problēmas joprojām pastāv ar Piedņestras separātisko reģionu, kurā izvietoti 1500 Krievijas karavīri.
Krievija ieviesa embargo Moldovas augļu un dārzeņu importam, jo Moldova parakstīja asociācijas līgumu ar ES pagājušā gada jūnijā. Krievijas rīcība veicināja to, ka tagad 54,5% Moldovas ārējās tirdzniecības ir ar ES valstīm.