Jāatgādina, ka 2017. gada 3. aprīlī beidzas uzņēmuma Latvijas gāze (LG) monopolstāvoklis vietējā dabasgāzes tirgū. Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš Dienai apgalvo, ka pirmie ieguvēji būs lielie uzņēmumi, kuri jau sākuši apzināt citus potenciālos dabasgāzes piegādātājus, «taču mājsaimniecībām tā ir tikai juridiska brīvlaišana un uz praktisku ieguvumu vēl ilgi būs jāgaida».
Deputāti arī nobalsojuši par uzņēmuma LG sadalīšanu, nodalot gāzes pārvadi un uzglabāšanu no sadales un tirdzniecības, kas jāpaveic līdz 2017. gada 3. aprīlim. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums, kas paredz pienākumu LG jau pašlaik nodrošināt trešo pušu piekļuvi gāzes sadales sistēmai, vienojoties ar uzņēmumu par tā infrastruktūras izmantošanas maksu. Tas gan attieksies tikai uz uzņēmumu iespējām iegādāties dabasgāzi no cita tirgotāja. To līdz šim neveiksmīgi mēģināja uzņēmums Latvenergo, kurš vēlējās iegādāties dabasgāzi no Lietuvas, taču LG atteica piekļuvi savai pārvades infrastruktūrai.
Diena jau vēstīja, ka LG asi iebilst gan pret uzņēmuma sadalīšanu līdz 2017. gada 3. aprīlim, gan pret Latvijas uzņēmumu tiesībām jau pašlaik iegādāties dabasgāzi no cita tirgotāja, jo tas pārkāpjot privatizācijas līgumu.
LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis izrādījis neapmierinātību ar uzņēmuma sadalīšanas termiņiem, jo uzskata, ka noteiktais termiņš - 2017. gada 3. aprīlis - ir nesamērīgi īss. Vakar pēc likuma apstiprināšanas Saeimā LG izplatīja paziņojumu, kurā minēts: «Ņemot vērā likuma neatbilstību noslēgtajiem privatizācijas līgumiem, uzņēmumam pastāv iespēja vērsties gan Satversmes tiesā, gan Stokholmas Arbitrāžā. Par turpmāko uzņēmuma rīcību lems uzņēmuma padome.»