Tas nozīmē, ka šo strādājošo nākotnes pensijas arī varētu būt visai niecīgas, jo pašreizējā sociālās apdrošināšanas sistēma paredz, ka pensijas apmēram (kopā gan pirmais, gan otrais līmenis) jābūt līdzvērtīgam 40% no strādājošo vidējiem darba mūža ienākumiem. Tas izvirza jautājumu, vai šajā situācijā nav nepieciešama radikāla valsts rīcība, jo nākotnē lielais maznodrošināto pensionāru skaits var būt būtisks slogs pašvaldībām, kam būs jāspēj sniegt sociālo atbalstu.
Noteiks pensijas slieksni
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem tiem strādājošajiem, kuri pensionējas šogad un laika posmā no 1996. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim visu laiku veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas un kuru apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim ir 23 gadi vai vairāk, aprēķinātā vecuma pensija ir aptuveni 120 eiro mēnesī. Tā kā likuma Par valsts pensijām pārejas noteikumu 33.punkts paredz atvieglojumu personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, un sākuma kapitāla aprēķinam piemēro valstī vidējo algu, no kuras tiek veiktas apdrošināšanas iemaksas, tad reālais šādiem cilvēkiem piešķirtais vecuma pensijas apmērs varētu būt aptuveni 230 eiro mēnesī.
Lai gan par zināmu daļu iemaksu veicēju no minimālās algas varētu būt aizdomas, ka līdztekus tiek saņemta arī aplokšņu alga, tādi noteikti nav visi, turklāt daļa ir nodarbināti publiskajā sektorā, kur aplokšņu algu esamība faktiski nav iespējama. Līdz ar to skaidrs, ka tikai ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi vien nemazinās risku, ka jau tuvā nākotnē lielai daļai patlaban strādājošo vecuma pensijas būs niecīgas.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), taujāts, vai šī situācija jāpieņem kā nemainīga un, tā teikt, katrs pats savas laimes kalējs, norāda, ka valsts nopietni domā par iespējamiem risinājumiem. «Labklājības ministrija pērn izstrādājusi koncepciju par minimālā ienākuma līmeni. To paredzēts izmantot kā sociālekonomiski pamatotu rādītāju, kas būtu mainīgs atkarībā no ekonomiskās izaugsmes, lai veidotu adekvātu atbalsta sistēmu maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Līdz ar to minimālā ienākuma līmenim tiks piesaistītas arī vecuma pensijas. Tas nozīmē, ka tiks noteikts slieksnis, par kuru zemāka vecuma pensija nedrīkstēs būt neatkarīgi no veikto iemaksu apjoma,» izklāsta U. Augulis.
Vairo nabadzību
To, ka valstij būs jāgarantē zināma daļa vecuma pensijas, norāda arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte un bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (V). «Labklājības ministrijas izstrādātā koncepcija par minimālo ienākumu, kam tiks piesaistīta arī minimālā pensija, faktiski nozīmē to, ka valsts no pamatbudžeta segs starpību starp noteikto minimālo pensijas apmēru un to, kas cilvēkam aprēķināta, izejot no viņa darba mūžā veiktajām iemaksām,» skaidro deputāte.
Pašlaik plānots, ka minimālais ienākumu līmenis, tajā skaitā minimālā pensija, būs 40% apmērā no iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu mediānas (vidējā skaitliskā vērtība no iedzīvotāju ienākumiem). Šogad tie būtu apmēram 129 eiro. Plānots, ka minētās izmaiņas sociālās palīdzības sistēmā varētu stāties spēkā ar 2017. gada 1. janvāri.
Vienlaikus I. Viņķele atzīst, ka valdībai un Saeimai jāpieņem daudzi būtiski lēmumi, lai pēc iespējas samazinātu zemu atalgoto strādājošo īpatsvaru. «Kamēr valsts nav nodrošinājusi visiem vienādas iespējas, lielisku izglītību, labus uzņēmējdarbības apstākļus, tikmēr es nevaru vainot cilvēkus par to, ka viņi visu mūžu ir minimālās algas saņēmēji,» teic I. Viņķele un arī atklāti bilst: «Katra diena, kurā mēs, politiķi, novilcinām būtisku lēmumu pieņemšanu, vairo nabadzību.»
Jāmazina mazatalgoto īpatsvars
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, atzīstot problēmas nozīmību, mierina, ka nabadzīgām vecumdienām nav pakļauti visi pašreizējie iemaksu veicēji no minimālās algas. «Nākotnē minimālās algas saņēmēju īpatsvars samazināsies. Šāda tendence jau bija vērojama pēckrīzes periodā. Turklāt minimālo algu saņēmēju pulks visu laiku mainās. Domāju, ka būtu ļoti grūti atrast cilvēku, kurš visu mūžu saņem tikai minimālo algu. Tāpat saruks stagnējošās teritorijās dzīvojošo īpatsvars, cilvēki virzīsies uz lielākām pilsētām, kur augs viņu izvēles iespējas,» uzskata P. Strautiņš.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālekonomisko lietu eksperts Pēteris Leiškalns un ekonomists un pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis ir pārliecināti, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas principam - cik iemaksā, tik saņem - jāpaliek nemainīgam. Tā kā tas ir neizdevīgs zemu atalgotam darbaspēkam, primārais valdības uzdevums ir domāt, kā radīt ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību, kas paredz augstu atalgotas darba vietas, uzskata eksperti. Tam, protams, būs nepieciešami strādājošie ar augstu kvalifikāciju, kas atkal ir saistīts ar jau pieminētajām reformām izglītībā.
Zemas algas - arī bagātās Rīgas problēma
Jāteic, ka maldīgs ir priekšstats, ka minimālo algu saņem tikai mazkvalificēti darbinieki. Kā Diena noskaidroja sarunās ar vairākām lauku pašvaldībām, pārsvarā visi to darbinieki, arī cilvēki ar augstāko izglītību, saņem minimālo algu. I. Viņķele bilst, ka tas ir vairāku valdību, ne tikai šīs, reģionālās attīstības jomā nepaveiktais, jo pašlaik ir pārāk daudz pašvaldību, kuras pašas nespēj sevi īsti uzturēt.
Par to, ka zemas algas ir arī samērā bagātās Rīgas pašvaldības iestādēs strādājošajiem, liecina Annas un Alda Kusiņu stāsts. Abi strādā Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālē Vidzeme par bibliotekāriem, viņu darba stāžs pārsniedz 30 gadus katram. Anna turklāt ir galvenā bibliotekāre, tomēr alga tikai nedaudz lielāka par minimālo. «Man ir sāpīgi dzirdēt, ka mazās algas ir tikai mazkvalificētiem darbiniekiem. Mēs, bibliotekāri, nekādā gadījumā tādi neesam. Mums ir nepieciešams gana daudz zināšanu, un ne tikai tiešajā darbā. Mēs, piemēram, palīdzam saviem klientiem apmaksāt rēķinus internetbankā, savulaik mēs palīdzējām arī iegūt elektronisko parakstu. Bibliotekāriem jau algas nekad nav bijušas augstas.» Taujāta par pensijas gadiem, Anna attrauc, ka noteikti turpinās strādāt. «Neraugoties uz zemajiem ienākumiem, es arī domāju par nākotni. Tādēļ jau pirms vairākiem gadiem sāku naudu krāt Ergo krājkontā. Kādreiz tie bija 15 lati mēnesī, tagad tas ir 21 eiro ik mēnesi.»
Anna un Aldis arī atzīst, ka sāpīgi ir tas, ka zemo algu dēļ viņi nespēj palīdzēt saviem vecākiem. «Mums nav tādu iespēju palīdzēt mūsu vecākiem, tādēļ arī nedomāju, ka mūsu bērni spēs ļoti palīdzēt mums,» atklāti atzīst abi bibliotekāri. Tomēr Kusiņu pāris arī uzsver, ka bibliotekāra darbs ir tik tuvs sirdij, ka neesot bijušas domas to mainīt uz kādu citu, labāk atalgotu darbu.