Valdība Civilās aviācijas dienai sataisījusi dāvaniņu jau tā neslikti atalgotajiem Civilās aviācijas aģentūras darbiniekiem un apstiprinājusi algas (kas līdz šim bija vidēji 1300 latu) paaugstinājumu. Un tas nekas, ka nākamgad aģentūra plāno budžetu ar teju 600 tūkstošu latu deficītu. Uzbāzīgie jautātāji par samērīgumu un saprātīgumu tiek atvēcināti ar kārtējo mītisko «Eiropas regulu», kas paģērot akurāt šādu pieaugumu. Un pat ja tā, tad mums te, ziniet, notiek kolektīva un it kā solidāra cīņa par budžeta konsolidāciju un taupīšana, kur tik var. Tomēr ne jau par aviatoriem ir stāsts, bet drīzāk gan par turpinošos parādību valsts aparātā, ko nekā citādi kā par negausību nenosauksi.
Apelējot pie pasaules algu standartiem un nepieciešamības noturēt lieliskos speciālistus, kas uz plašo un acīmredzot pustukšo Rietumu darba tirgu vien skatoties, atalgojuma skaitļi valsts aparātā aizvien sit salīdzinoši augstu vilni. Tas varētu būt arī augstāks un atsevišķās pozīcijās kaut vai trīskāršs, ja ne vien fundamentālais jautājums: par ko? Kur tad ir tie masveidīgie valsts pārvaldes izcilnieki, kam pretējā svaru kausā jāliek peļņas ekvivalents? Pagaidām gan izskatās pretēji: ka kritiski daudz amatpersonu savu dižumu vairo, uz naudas čupas pakāpušies, un vēl lielāka peļņa tos nevis motivēs vai piesaistīs citus vēl labākus, bet gan vēl vairāk atraus no realitātes un kropļos attiecīgo vidi. Pašreizējā ļoti bēdīgajā tautsaimniecības un sociālajā situācijā, kad valsts aparāta sniegums tautas acīs nav pārliecinošs, visa veida amatpersonām ar savas izcilības cildināšanu un pašapdāvināšanos ir sevišķi jāvaldās.
Tomēr par to liecina ļoti maz kas. Piedauzīga retorika skan Saeimā, un šķība loģika - tiesās un arī Latvijas Bankā (LB), kur ļaudis pret virsū nākošo vienotā atalgojuma sistēmu nolēmuši cīnīties līdz pēdējam. «Nabaga» tiesnešiem, kam pārmaiņu dēļ atalgojums pat ievērojami pieaugs, pretarguments iekļaušanai vienotajā sistēmā ir līdzīgs valsts baņķieriem - neatkarība. Ar LB un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju reālpolitikas jeb Eiropas Centrālās bankas (ECB) dēļ varētu būt grūtāk, jo eiro ieviešana, kur bez ECB standartu ievērošanas neiztikt, tomēr ir prioritāra. Ja nu viņiem valsts centrālās bankas brīvība nozīmē tieši to, tad nav daudz, ko piebilst. Ar tiesnešiem, kur Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Saeimai draud ar «to pašu grābekli» jeb jau esošu kāzusu par tiesnešu samazinātajām algām, ir vienkāršāk, jo gadījums tomēr atšķirīgs, un argumentācija - mūsu pašu starpā. Un ja nu vien principiāli neiecērtas, ka tā nedrīkst un viss, tā arī nav loģiski acīmredzama saistība, kā vienotā atalgojuma sistēma varētu kompromitēt tiesas neatkarību. Bet Saeimas ļaudīm, kam piedalīšanās komisijās nešķiet pašsaprotama arī par 1413 latu pamatalgu un kas līdz šim bez kādiem čekiņiem varēja operēt ar ievērojamu naļiku, vispār vajadzētu piesarkt un paklusēt.