Ko jūs zināt par Latvijas politiku?
Par laimi, nekā nopietna es nezinu, un tas man ļauj būt objektīvam, precīzāk, bezkaislīgam. Tieši tāda cilvēka pozīcija, kurš maz zina par Latvijas politiku, ļauj man būt ideālam skatītājam - ja viņiem [politiķiem] ir jāizskaidro man no nulles, kas viņi ir, tas ir vēstījums, ko uztvers visi sabiedrības slāņi. Mēs esam izveidojuši trīs tēmu blokus. Vispirms ekonomika. Es redzēju datus par valsts parādu, ierēdņu skaitu, vidējo algu, vidējo pensiju, bezdarbu, un, pat salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, ir skaidrs, ka situācija Latvijā nav spīdoša. Latvija būs spiesta kādu laiku dzīvot uz parāda - atšķirībā no Igaunijas, kas jau nākamgad pāriet uz eiro, un tas, no vienas puses, nostiprina pozīcijas ES, tomēr, no otras puses, liedz manevra iespējas. Lata devalvācija kā instruments var būt nepieciešams tūlīt. Otrais bloks ir sociālā politika, trešais - starptautiskās attiecības. Otrajā - premjeru - raidījumā būs personīgās pozīcijas. Ja cilvēks ir gatavs kļūt par premjeru, viņam jāspēj pateikt, kas ir prioritātes, kādas reformas tiks veiktas. Ja Latvijai ir ceļš, parādiet, uz kurieni.
Jūsu vadīto raidījumu Gordons Kihots jūs esat raksturojis kā pašu subjektīvāko raidījumu. Kā jūsu subjektīvisms izpaudīsies šajās diskusijās?
Drīzāk jājautā, kas mani interesē. Man ir dzīves pieredze divās valstīs: es gandrīz astoņus gadus esmu nodzīvojis ASV un esmu ASV pilsonis. Tagad jau ilgi dzīvoju Krievijā, esmu tur dzimis un esmu Krievijas pilsonis. Ne tur, ne tur tīras politikas vairs nav. ASV ir politiskā elite, kas visus jautājumus risina ar projektu palīdzību. Piemēram, tagad notiek Obamas projekts, kas, manuprāt, iecerēts divos posmos - vispirms ļaut liberāļiem uzelpot un pēc tam ar viņu palīdzību visas cerības nožņaugt. Un ir Krievija, kur tāpat sen vairs nav nekādas politikas, viss ir paredzams. Krievijā ir deklarēta vietējā vara, taču vertikāle ir izveidota tā, ka signāls neiziet līdz apakšai, tāpēc tieši no Kremļa jārisina jautājumi lauku līmenī. Cik esmu paspējis saprast šeit, neviens nezina, cik šobrīd iedzīvotāju ir valstī, un pat tiem, kas ir šeit, nav aktīvas vēlmes iet balsot. Es skatos, ka cīņa ir ne pa jokam, un man kā šaha un preferansa cienītājam ir interesanti skatīties koalīcijas, kas var izveidoties vienā vai otrā gadījumā - kaut vai no spēles viedokļa.
Kāda ir Krievijas spēle Latvijā?
Diemžēl nekāda. Es redzu, kā šeit spēlē amerikāņi - ļoti vienkārši. Pirmkārt, amerikāņiem ir vajadzīga stabilitāte - kā garantija, ka parādi tiks atdoti. SVF ir organizācija, ko uztur galvenokārt amerikāņi, un viņi grib vai nu atgūt naudu, vai garantijas, ka viņu stāvoklis stabilā Latvijā arī būs stabils. Kāpēc viņi spēlē Latvijā, arī ir skaidrs - viņiem ir sarežģītas attiecības ar Eiropas Savienību, viņi grib nostiprināt šeit pozīcijas, tāpēc arī būvē jaunu vēstniecību. Otrkārt, par klupšanas akmeni Eiropas Savienībā un demokrātiskajā pasaulē ir kļuvis Latvijas nepilsoņu jautājums, un, protams, viņi mēģinās to atrisināt tuvākajā laikā. Turklāt, kā rāda arī šīs vēlēšanas, krievu vēlētāju nostāja nemaz tik radikāla nav. Viņi drīzāk ir centristi, nevis ultrakreisie vai ultralabējie. Amerikāņi gribēs premjerministra un finanšu ministra krēslā redzēt cilvēkus, kas ņemtu vērā viņu rūpes par aizdevuma apkalpošanu, ja ne atdošanu. Krievijai nav tādu ietekmēšanas instrumentu, jo naudu aizdeva Amerika, nevis Krievija.
Bet Krievijas gāze?
Krievijas gāze nekur nepaliks, un gribas domāt, ka tuvākajā nākotnē arī nafta cauri jūsu teritorijai plūdīs. Krievijai nav instrumentu, lai ietekmētu Latvijas politiku.
Un Saskaņas centrs?
Nē, drīzāk jau PCTVL; tā ir politiskā spektra marginālās daļas piebarošana, lai varētu izteikt polemiskus paziņojumus. Es nedomāju, ka Kremlis aktīvi iejaucas.
Ar ko Latvijai vajadzētu draudzēties?
Latvijai ir mērķtiecīgi izaudzēt sev otru galvu, lai viena skatītos uz Rietumiem, otra - uz Austrumiem. Ģeopolitiskā situācija pasaulē mainās katru dienu. Nav tāda ekonomista, kurš varētu apgalvot, ka nenāks otrs krīzes vilnis, un spētu pateikt, no kurienes tas nāks. Arī par Ķīnu nevajag aizmirst - ja vajag prasīt naudu, tad vislabāk prasīt no Ķīnas, jo viņi, nekādi neietekmējot iekšpolitisko un ārpolitisko kursu, dos naudu, lai ieietu ekonomikā. Arī Krievija neatteiktos no palīdzības sniegšanas. Es domāju, ka Latvija ir situācijā, kad nevar izvēlēties, kad ir jādraudzējas ar visiem.
Vai pēc vēlēšanām situācija var mainīties?
Ja izveidosies amerikāniskā koalīcija, var cerēt uz kredīta atmaksas pagarinājumu, uz atvieglotiem šā kredīta atvieglošanas noteikumiem. Ja koalīcija paliks iepriekšējā, nekas nemainīsies.
Kuru koalīciju jūs saucat par amerikānisko?
Padomājiet paši. Tā nav tā, kas tagad.
Vai ir arī krieviskā koalīcija?
Nē, krieviskas koalīcijas nav. Visticamāk, PCTVL vispār neiekļūs parlamentā. Lielāku ietekmi Krievija iegūt nevar.
Vai jums ir saprotama Saskaņas centra loma Latvijas politikā? Kam viņi strādā - krievvalodīgajai vai latviešu auditorijai?
Skatoties, kas ir viņu pirmais numurs sarakstā un otrais, Rīgas mērs, kurš uz parlamentu nekandidē, šis saldais pārītis, es domāju, ka viņus abus interesē gan viena, gan otra auditorija. Es pirms pāris dienām viesnīcas bārā sarunājos ar jauniem cilvēkiem - diviem latviešu puišiem un krievu meiteni. Viens puisis teica, ka nebalsos nemaz, bet pārītis teica, ka balsos par SC. Tā ir atbilde. Viņi ir centristi, kas spēlē ar krievu auditoriju, jo viņi ir opozīcijā, viņiem jārēķinās ar protesta balsīm. Situācija ar nepilsoņiem ir viens no jājamzirdziņiem, ko politiķis nevar palaist garām, runājot ar vēlētājiem. Es esmu neizpratnē: esmu saņēmis ASV pilsonību, es zinu, kāda procedūra ir tur. Cilvēks, mani eksaminēja, angliski runāja sliktāk par mani, un viss eksāmens sastāvēja no tā, ka man angliski bija jāuzraksta frāze «man patīk dzīvot un strādāt ASV». Es atteicos to darīt, jo tie būtu meli: dzīvot man patīk, strādāt - ne. Viņš sāka smieties, un ar to eksāmens beidzās. Amerikāņu politika ir orientēta uz to, ka cilvēkam, kurš drusciņ ir adaptējies vidē piecu gadu laikā, ir iedegta zaļā gaisma! Bet te ir nobijušies, ka krievi balsos par citu Latviju.
Vai Krievijai ir biznesa intereses Latvijā?
Ir tranzīts, kas netiek izmantots. Krievijā ir maz pārtikas pārstrādes uzņēmumu, jo spēj izaudzēt, saražot izejvielas, bet nespēj pārstrādāt. Ja novērsīs pretrunas uz robežas, es nedomāju, ka pašizmaksa būs augstāka kā kaut kur Kalugas apgabalā. Algas mums ir tā pieaugušas, ka lauksaimniecība nevar būt rentabla bez valsts līdzekļu ieguldīšanas. Kaļiņingrada nodrošina 17% Krievijas zivju, bet pārstrādes ziņā atkal ir problēmas. Vēl ir tūrisms - nostalģija pēc Rīgas un Jūrmalas. Ir cilvēki, kas nebrauc uz Eiropu, bet viņiem absolūti ideāla Eiropa, kur saprot krievu valodu, ir Latvija. Vēl - kokapstrāde. Atvest koksni uz uz šejieni pārstrādāt un aizvest atpakaļ produkciju ir izdevīgāk, nekā būvēt rūpnīcas uz vietas. Ostas - Ventspils un Rīga.
Vai Krievijas cilvēki, kuri nav dzīvojuši PSRS laikos, ēd Latvijas šprotes?
Es neesmu bijis nevienā pieņemšanā, lai kādā līmenī tā būtu, kur nebūtu šprotu. Rīgas šprotes ir krievu nacionālais ēdiens.
Pirmo kanālu saista ar Kremļa ietekmi. Vai esat izjutis cenzūru vai pašcenzūru?
Ja pirmais, tātad Kremļa, loģiski. Krievijā, protams, [cenzūra] ir, bet jāsaka, ka es vienmēr esmu bijis par cenzūru. Tie ir skaidri spēles noteikumi. Tas nav mīnu lauks, pa kuru ej un gaidi, kad sprāgs, bet skaidrs - to mēs negribam redzēt un dzirdēt, bet to drīkst teikt. Un tad tajā laukā, kur drīkst, var runāt absolūti konkrēti. Ir to cilvēku saraksts, kurus Kremlis negrib redzēt pirmajā kanālā. Bet tāds pats saraksts, lai cik tas dīvaini būtu, ir arī pilnīgi brīvajā raidstacijā Eho Moskvi.
Vai jūs kā žurnālists drīkstat visu?
Mana situācija ir unikāla, jo raidījumu rāda ierakstā. Filmēšanas laukumā es drīkstu pilnīgi visu, bet montāžā nepiedalos. Ja esmu pārspīlējis, lai vecākie biedri izlabo. Tagad man ir palikusi tikai programma par kino. Tur nav politikas, nav ko griezt.