Grāmatas atvēršana notiks 2. martā Baltijas grāmatu svētkos Ķīpsalas hallē.
Par tuvākajiem kaimiņiem
Daudzus gadus esmu intervējusi Ingmāru par pašmāju un eksotisko zemju dzīvniekiem, allaž priecājoties par sarunu biedra plašajām zināšanām un spēju stāstīt saistoši un aizrautīgi. Divdesmit gadu Ingmārs veidoja LTV raidījumu Dabas grāmata, viņš zināms arī kā labs lektors, tāpēc daudzi, arī es, mudināja Ingmāru rakstīt grāmatu. Ingmārs mūždien atrunājās - atšķirībā no sēdēšanas ar videokameru slēpnī pie bebru dīķa vai rubeņu riestā grāmatas rakstīšana esot bezgala garlaicīga nodarbe! Aiziešot pensijā, varbūt tad... Pagājušajā vasarā Ingmārs pārrāva Ahilleja dzīslu. Ārsta verdikts - trīs mēnešus pat nedomā lēkāt! Bet negulēsi taču rokas salicis: «Manā dzīvē ļoti liela loma bijusi diviem zoodārziem. Viens no tiem vienmēr gaida apmeklētājus Rīgā, bet otrs pieder tikai man un atrodas Vecumnieku novadā. Tur tapa grāmata par dzīvniekiem manu dzimto Skaru pagalmā.»
Grāmata iznākusi diezgan apjomīga - 400 lappusēs gan teksts, gan 300 fotogrāfijas: «Rakstīju nevis mīlestības romānu cienītājiem vai pieredzējušiem putnu pētniekiem, bet gan ļaudīm, kuri vēlas padarīt dzīvi interesantāku, iepazīstot savus dzīvnieku pasaules kaimiņus. Grāmatas teksts tapa divos mēnešos, jo tā vide, dzīvā radība, kas dzīvo ap Skaru mājām, man labi pazīstama. Smejos, ka žubītes personīgo dzīvi zinu labāk nekā savējo. Grūtāk bija no milzīgā videokrājuma izvilkt bildes. Ja, piemēram, rakstu par dzilnīti, kurš strazdu izdzīvoja no būra, tad jābūt arī attiecīgai bildei.»
Mums ir, Dānijā bija
Ingmārs ilgus gadus darbojās konkursa Sējējs žūrijā, redzēja daudzas sakoptas lauku sētas: «Tas ir vēl neizmantots tūrisma resurss. Latvijas lauku tūrisma sētas parasti piedāvā pirti, makšķerēšanu, zirgu izjādes, veselīgu uzturu, labākajā gadījumā pastaigu pa meža taku. Ja māju saimnieki iepazīs savu apkārtni, tad varēs piedāvāt gan vērot putnu dzīvi mežā, gan bebra rosību saulrietā, gan klausīties daudzu sugu putnu koncertus rītausmā un zaļo varžu koris pusnaktī!»
Sabiedrība ar katru paaudzi, ar katru gadu attālinās no dabas un tās procesu izpratnes. Piemērs ar «aitas vīru» to labi raksturo. Līdaka stāsta: «Atceros kādu dāņu ģimnāzistu, kurš, viesojoties Latvijā, teju vai visu dienu nosēdēja pie dīķa, ķerdams dundurus un barodams ar tiem dīķa vardes. Dzīva varde brīvā dabā viņam šķita tāāāda eksotika, bet uz Dāniju aizceļoja stāsts par neparasto Latvijas dabas bagātību, kāda arī Dānijā kādreiz bija! Tāpat skaidri atceros, kā citam dānim iepletās acis, redzot uz lauka vienuviet 40 balto stārķu! Dānis teica, ka arī pie viņiem esot stārķi... vesels viens pāris. Daba ir mūsu bagātība un tā jāizmanto, tikai par to visu jābūt arī saprašanai, lai varētu stāstīt, rādīt un likt brīnīties svešzemniekiem. Arī ar šādu nolūku tapusi mana grāmata.»
Bebru šovs
Lasītājs grāmatā izlasīs ne tikai par visu dzīvo, kas mums apkārt ikdienā, bet arī par to, kā savā sētā uzturēt katrai radībai patīkamu vidi: «Mežaparkā skaistas mājas, nofrizēti mauriņi, bet dzīvnieki tur nedzīvo. Man dīķmalā nomesti pāris salauztu šīfera gabalu - gribu redzēt zalkti, paceļu šīferi. Ap ābeli neizpļauju zāli, tur dzīvos gan krupis, gan glodene, gan dažādi kukaiņi. Grāmatā rakstu par būrīšu izlikšanu, par krupjiem, kas neēd augu valsts barību, tajā skaitā zemenes un daudz ko citu.»
Dabas pētniekam ir savi favorīti dzīvnieku un putnu vidū. «Man vienmēr paticis bebrs. Rīgas kanālā dzīvo bebri un viņus lamā, ka nodarot skādi. Es uztaisītu tādu šovu, ka visa Eiropa brauktu skatīties nevis uz plikām meitenēm, bet to, kā bebrs saimnieko pašā Rīgas centrā dabiskā vidē. Tagad bebriem pie Operas un pie Brīvostas pārvaldes iekārtotas barotavas, tur vasarā redzami labi skati!»
Dabas pētnieks atklāj dažu labu mītu, piemēram, par ezīti, kas uz muguras nes ābolu ēšanai ziemā: «Aizdomājos, kāpēc ezim būtu jāiekārto ābolu glabātava, ja viņš ziemā guļ. Kādā grāmatā izlasīju, ka eži mēdzot izvārtīties iepuvušā ābolā, lai ar kodīgās skābes palīdzību atbrīvotos no parazītiem. Ja šī nav kārtējā pasaciņa, tad atrast izskaidrojumu kļūst pavisam viegli.» Ingmārs Līdaka savu pirmo grāmatu veltījis vecākiem, «pateicoties kuriem man joprojām ir tik brīnišķīgs zoodārzs Skaru pagalmā».
Grāmata piesātināta ar interesantiem faktiem, vērojumiem, padomiem un būs saistoša lasāmviela gan lieliem, gan maziem lasītājiem. Man šķiet, ka izdevniecībai Zvaigzne ABC grāmatas tirāžu nāksies vairakkārt atkārtot. Lai tā būtu!