Ronis šo izvēli jau būtu izdarījis. Pretēji izskanējušajai informācijai, ka K. Olšteina paziņojums ir kā brīdinājums pirms valsts budžeta pieņemšanas, visi Dienas aptaujātie šīs grupas deputāti to noliedza un solīja balsot par nākamā gada budžetu.
Visticamāk, satiksmes ministrs par parlamentāro sekretāru izlems pēc valsts budžeta pieņemšanas, A. Ronim tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi un neatkarīgo deputātu grupas pārstāvi. To trešdien apstiprināja Dz. Zaķis un arī V. Dombrovskis, kurš ir saņēmis no neatkarīgo deputātu sešinieka solījumu atbalstīt budžetu. Dz. Zaķis atzina, ka šai deputātu grupai būs tiesības nosaukt kandidātu amatam. Taču to, kurš cilvēks būs šajā amatā, noteiks ministrs. «Ministrs atzinīgi novērtē Klāva Olšteina izrādīto interesi par satiksmes jomu un līdz šim pausto atbalstu,» teica A. Freidenfelds. Taču neviens no uzrunātajiem neapstiprināja, ka posteni varētu ieņemt tieši K. Olšteins.
Paziņojumu medijiem K. Olšteins Dienai pamatoja ar valdības veidošanas laikā panākto vienošanos, ka atbildību par Satiksmes ministriju dala Vienotība un viņa pārstāvētā deputātu grupa, kurai būs tiesības deleģēt parlamentāro sekretāru. «Diemžēl mēs novēloti saņemam informāciju no ministrijas un nevaram piedalīties lēmumu sagatavošanā,» teica K. Olšteins, to nosaucot kā traucēkli, lai varētu uzņemties atbildību par ministriju. Pēc valdības apstiprināšanas neatkarīgie deputāti parlamentārā sekretāra amatam bija nominējuši Guntaru Galvanovski, kurš pats vēlāk atteicās. Tas varētu būt saistīts ar citu izteiktajām šaubām par pretendenta piemērotību, jo viņu ZRP neiekļāva kandidātu sarakstā Saeimas vēlēšanās. Toreiz K. Olšteins sacīja, ka neatkarīgie deputāti neuzstās uz šo amatu, bet tagad tomēr nolēmuši izmantot valdības veidošanas laikā viņiem solīto iespēju.
Koalīcijas pārstāvji ir uzsvēruši, ka parlamentārā sekretāra pienākumos nav operatīvās informācijas apkopošana vai «kapitālsabiedrību valžu revidēšana», bet gan likumdošanas joma, aizstāvot ministrijas projektus parlamentā. No šiem izteikumiem var secināt, ka ir vēlēšanās atrast tādu parlamentāro sekretāru, kurš negribēs paplašināt savu kompetenci un arī nozīmi, cenšoties uzdoties par labi informētu personu, ar kuru var kārtot svarīgus jautājumus.