Tā ir šodienas realitāte daudzos novados. Šajā gadā daudz kas var mainīties, ja valdībai izdosies aizsākt jau pirms vairākiem gadiem pieteikto ideju par vienas pieturas aģentūru izveidi. Viss liecina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir noskaņota pielikt visas pūles, lai tas notiktu, jo valdība Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru izveidei piešķīrusi vairāk nekā 900 000 eiro prasīto divu miljonu eiro vietā. Ir politiķi, kuri uzskata, ka tieši tāpēc, ka šim mērķim ir iedota nauda, šogad šī iecere tiek strauji virzīta uz priekšu, lai gan par to ir runāts jau gadiem.
Pirms vairākām nedēļām Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) informēja, ka šogad plānots pakāpeniski uzsākt vienoto klientu centru izveidošanu 50 novados. Līdz marta beigām sadarbībā ar LPS un Valsts reģionālās attīstības aģentūru jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par līdzekļu piešķiršanas kārtību. Pēc tam pašvaldības 30 dienu laikā varēs iesniegt savus pieteikumus. Centru darbību plānots uzsākt jūlijā, orientējoties, ka vispirms tos veido novados, kur nav izvietotas valsts institūcijas.
Ja dod naudu, piekrīt
Baltinavas novads atrodas 253 kilometrus no Rīgas Krievijas pierobežā pie Eiropas Savienības ārējās robežas, un tas ir Latvijā mazākais novads, kurā iedzīvotāju skaits nesasniedz pat 2000 robežu. Šo pašvaldību kā piemēru minēja VARAM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS), lai labāk ilustrētu, cik svarīgi ir radīt iespēju cilvēkiem saņemt pakalpojumus uz vietas savā pašvaldībā. Kad Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa uzzināja par šo iespēju un to, ka pašvaldībai būs jānodrošina tikai telpas centra izveidei un darbinieks, kas spēj profesionāli veikt centra vadītāja pienākumus, viņa Dienai uzreiz teica - novads noteikti iesniegs pieteikumu. Apstiprinot, ka atsevišķi valsts pakalpojumi ir pieejami pilsētās, kurās nemaz nevar nokļūt bez sava transporta, L. Siliņa izteica nožēlu, ka valsts iestāžu tīkls reģionos ir izveidots tā, ka nav iespējams visus jautājumus nokārtot vienā vietā. Rēzeknē ir lielākā daļa valsts institūciju, bet Baltinava neietilpst to aptvertajā teritorijā.
Ja Baltinavā izveidos vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru, tad jebkurš iedzīvotājs un arī uzņēmēji varēs aiziet uz pašvaldību un, uzrādot savu personas identifikācijas karti vai pasi, pieteikt un saņemt nepieciešamos dokumentus un izziņas no valsts iestādēm, skaidroja VARAM pārstāvis E. Tavars. Viņš arī saredz iespēju tā mazināt negodīgas rīcības riskus, kad tiešā saziņā ar valsts iestādes darbinieku var saskarties ar pretestību kādas atļaujas izsniegšanai un mēģinājumiem interpretēt tās saņemšanas nosacījumus. Ministrijas pārstāvis atzīst, ka valsts institūcijas varētu nebūt ieinteresētas aktīvi iesaistīties šajā projektā, jo samazināsies to apkalpošanas centru loma. Tieši citu ministriju iesaisti šajā projektā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) uzskata par grūtāko uzdevumu, kas sagaida VARAM.
Nerodas tukšā vietā
Vienoto klientu apkalpošanas centru izveide nebūs jāsāk no baltas lapas, jo vairākās pašvaldībās jau tika īstenoti pilotprojekti. Viens no tiem ir Auces novads, kura vadītājs Gints Kaminskis (ZZS) pastāstīja, ka novadam ir tiešie līgumi ar Lauku atbalsta dienestu, Valsts zemes dienestu, Uzņēmumu reģistru, Valsts sociālās apdrošināšanas nodaļu un cilvēkiem vairs nav jābrauc ne uz Jelgavu un Dobeli, ne uz Saldu. Pašvaldībai tikai ir jāspēj nodrošināt telpas un lai centrā ir darbinieki, kas profesionāli var strādāt ar datubāzēm un sniegt konsultācijas.
Dundagas novada domes priekšsēdis Gunārs Laicāns (Vienotība) ir bijis uz šāda centra atklāšanu Rojā, kur bija vēl viens no pilotprojektiem, un uzreiz atzīst: «Mēs pieteiksimies. Tā ir laba lieta.» Tajā pašā laikā bija pašvaldību vadītāji, kas par šādu ieceri bija maz ko dzirdējuši. Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (Vienotība), kurš vada lielo novadu, atzīst, ka jau tagad pašvaldība domā, kā atvieglot iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanu savā pagastā, piemēram, iesaistot bibliotēkas. Tagad tajās cilvēki var elektroniski veikt dažādus maksājumus un saņemt palīdzību, lai to izdarītu. «Pagastu pārvaldes būs nākamais solis,» uzskata arī ministrijas pārstāvis E. Tavars, pieļaujot, ka varētu būt arī izbraukuma centri uz pagastiem.
Lielajās pilsētās un 21 reģionālās attīstības centrā, pie kuriem pieder arī Madonas novads, varētu veidot vienotu klientu apkalpošanas vietu, kurā strādātu kā pašvaldības, tā valsts iestāžu darbinieki. Darbu jau ir uzsācis klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Valsts ieņēmumu dienesta telpās. Tagad iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir pieejami aptuveni 2000 valsts un pašvaldību piedāvātie publiskie pakalpojumi, kurus var saņemt vairāk nekā 900 vietās Latvijā. Koncepciju par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi valdība apstiprināja janvārī, informēja E. Tavars. Lai nodrošinātu ērtāku pakalpojumu pieejamību, šādus centrus ir plānots izveidot visās pašvaldībās, bet tas varētu notikt vairāku gadu laikā. Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka par klientu apkalpošanas centru izveidi reģionālās attīstības centros un lielajās pilsētās lems valdība. Savukārt par to ierīkošanu pārējās pašvaldībās - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Abos gadījumos pieteikumus iepriekš izskatīs speciāli izveidota komisija, kura pēc tam sagatavos atzinumu. Lai pašvaldības varētu pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu, tām būs jānodrošina pieeja centram arī cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.