Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Ņemcovs no Putina atbalstītāja kļuva par skarbāko kritiķi

Desmitiem tūkstošu cilvēku Maskavā, Sanktpēterburgā un citās Krievijas pilsētās svētdien piedalījās piektdienas vakarā nošautā liberālās un demokrātiskās opozīcijas līdera Borisa Ņemcova piemiņas pasākumos. Meduza.io ziņo, ka Maskavas gājienā piedalījušies vairāk nekā 50 tūkstošu cilvēku un tas noticis bez nopietniem incidentiem. Dažās Krievijas pilsētās varasiestādes šādus pasākumus aizliedza, citās to organizētājiem uzbruka antimaidana aktīvisti un kazaki. B. Ņemcova bēres paredzētas 3. martā Maskavā.

Visu nedēļas nogali analītiķi, politiķi, arī B. Ņemcova domubiedri izteica minējumus, kurš ir atņēmis viņam dzīvību un kāpēc tas izdarīts tieši tagad. B. Ņemcova pēdējās aktivitātes bija saistītas ar protestiem pret Krievijas politiku Ukrainā - Krimas aneksiju un atbalstu separātistiem Austrumukrainā. Pret to viņš gatavojās protestēt arī 1. martā paredzētajā pasākumā. Izskanējuši arī viņam tuvu cilvēku izteikti apgalvojumi, ka viņš gatavojies publicēt faktu apkopojumu, kas pierādītu militāru Krievijas iesaistīšanos karā Ukrainā.

Nāve pie Kremļa

Kā liecina publiskotais novērošanas kameru video, slepkava raidījis uz B. Ņemcovu vismaz sešus šāvienus, no kuriem četri trāpīja, piektdien pulksten 23.32, kad viņš ar paziņu, Ukrainas pilsoni Annu Duricku, gājis, visticamāk, uz savām mājām pāri Lielajam Moskvoreckas tiltam, kas atrodas pie paša Kremļa. Pēc tam slepkava ielēca piebraukušajā automašīnā un pameta nozieguma vietu, vēsta Newsru.com.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs jau no paša sākuma nosauca slepkavību par provokāciju, kas tomēr neradīšot kaitējumu V. Putina popularitātei.

Svētdien Krievijas Izmeklēšanas komiteja izsludināja trīs miljonu atalgojumu par informāciju, kas palīdzētu atrast vainīgos. Izmeklētājiem neesot vienas konkrētas versijas par slepkavību. Sākotnēji izskanēja, ka tā varot būt provokācija, lai destabilizētu situāciju valstī, islāmistu atriebība par B. Ņemcova atbalstu Charlie Hebdo vai pat sadzīviska atriebība. Kremļa propagandas televīzijas nedēļas nogalē pārsvarā runāja par «ļauno spēku» provokāciju, lai destabilizētu situāciju. V. Putina rokaspuisis Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs slepkavībā vainoja Rietumu specdienestus.

Naida atmosfēra

Savukārt opozicionāre Ksenija Sobčaka uzskata, ka jebkurā gadījumā slepkavībā jāvaino atmosfēra, kādu Krievijā radījis V. Putins. «Būtu kaut kādā ziņā mazāk satraucoši, ja Ņemcova slepkavības pasūtītājs izrādītos Putins. Tajā varētu saskatīt lai gan briesmīgu, tomēr kaut kādu sistēmu. Sistēmu, kuru var vadīt. Pavēlēja - izpildīja. Taču man liekas, ka tas tā nav. Nav nekāda Putina, kurš dod pavēli par slepkavību, taču ir Putins, kurš ir uzbūvējis elles terminatoru un zaudējis kontroli pār to,» raksta K. Sobčaka Snob.ru.

Līdzīgi uzskata arī žurnālists Edvards Lūkass, kurš Cepa.org raksta, ka neatkarīgi no tā, kurš nospiedis ieroča mēlīti, atbildīga par to ir politiskā sistēma, kuru radījis V. Putins. Tagad aktuāls esot jautājums, kurš būs nākamais, ja jau bijušais vicepremjers netika saudzēts. Kremlim esot izdevies marginalizēt Krievijas opozīciju, padarot to par nebūtisku Krievijas sabiedrībā. E. Lūkass atgādina, ka pats B. Ņemcovs intervijā Financial Times dažas dienas pirms nāves teicis: «Pirms trim gadiem mēs bijām opozīcija. Tagad mēs neesam nekas vairāk kā disidenti.» Žurnālists arī raksta, ka pēdējo reizi, kad ticies ar B. Ņemcovu, viņš lūdzis palīdzēt ar kontaktiem Šveices finanšu kontroles dienestos. B. Ņemcovs esot centies izsekot naudas plūsmai, kas saistīta ar kontraktiem Soču spēļu objektu celtniecībā, lai atmaskotu arī Rietumu baņķierus un juristus, kas palīdzējuši Krievijas budžeta naudas izšķērdēšanā.

Baidījās, bet cerēja

Žurnāla New Times redaktore Jevgeņija Albaca intervijā The New York Times atklāj, ka pirms divām nedēļām B. Ņemcovs viņai stāstījis, ka gribot publicēt brošūru Putins un karš par Krievijas un tās prezidenta saistību ar karu Ukrainā. «Viņš baidījās, ka viņu varētu noslepkavot, taču viņš centās pārliecināt gan sevi, gan mani, ka viņu kā bijušo valdības locekli neaiztiks, jo negribēs radīt precedentu. Tāpēc, ka, viņš teica, reiz vara Krievijā nonāks citās rokās un tie, kas kalpojuši Putinam, negrib radīt precedentu.»

Naids pret liberāļiem

B. Ņemcova domubiedrs kādreizējais kolēģis valdībā Vladimirs Milovs savā paziņojumā sociālajos tīklos slepkavībā vaino valsts varu, kuras mērķis ir atgriezt Maskavā baiļu kultūru, sēt bailes.

Savukārt kādreizējais B. Ņemcova politiskais līdzgaitnieks, tagad ar varu labi sadzīvojošais Krievijas Nanotehnoloģiju korporācijas vadītājs Anatolijs Čubaiss pēc ziedu nolikšanas B. Ņemcova nošaušanas vietā teica: «Mēs tagad dzirdam paziņojumus, ka liberālā opozīcija organizējusi šo slepkavību. Kādreiz viņi teica, ka liberāļi ir radījuši ekonomisko krīzi. Šajā valstī esam radījuši apstākļus, kuros ir pieprasītas dusmas un naids.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Nonāvētie Putina oponenti

2003. g. aprīlis - liberālais politiķis Sergejs Jušenkovs nogalināts pie savas mājas Maskavā.
2003. g. jūlijs - pētnieciskais žurnālists Jurijs Ščekočihins mirst pēc 16 dienas ilgušas neizskaidrojamas slimības.
2004. g. jūlijs - žurnāla Forbes Krievijas izdevuma galvenais redaktors Pols Hļebņikovs sašauts no garāmbraucošas automašīnas, vēlāk mirst slimnīcā.
2006. g. oktobris - pētnieciskā žurnāliste, asa Kremļa politikas kritiķe Anna Poļitkovska nošauta pie sava dzīvokļa Maskavā.
2006. g. novembris - bijušais Krievijas izlūkdienesta darbinieks Aleksandrs Ļitviņenko mirst trīs nedēļas pēc tam, kad bija iedzēris ar poloniju saindētu tēju Londonas viesnīcā.
2013. g. marts - bijušais Kremļa stratēģis Boriss Berezovskis, kurš vēlāk kļuva par Vladimira Putina kritizētāju, atrasts bez dzīvības pazīmēm mājās Lielbritānijā.
Avots: BBC

Bez nosaukuma

Dzimis Sočos 1959. gadā.
Studējis radiofiziku Gorkijas universitātē, zinātniskos institūtos pētījis plazmas, akustikas un hidrodinamikas fizikas problēmas. Izgudrojis akustisko lāzeru un dažus kosmosa kuģu antenu parametrus.
1990. gadā ievēlēts par parlamenta deputātu no Gorkijas. 1991. gada prezidenta vēlēšanās bijis Borisa Jeļcina uzticības persona.
B. Jeļcins viņu iecēla par prezidenta pilnvaroto pārstāvi Gorkijā, vēlāk - par apgabala administrācijas vadītāju.
1997. gada iecelts par valdības vadītāja vietnieku. Šajā laikā viņu daudzi uzskatīja par Krievijas prezidentu nākotnē.
1999. gadā B. Ņemcovs ar Sergeju Kirijenko un Irinu Hakamadu kļūst par bloka Labējo spēku savienība lokomotīvēm, tiek ievēlēts Valsts domē. Sākotnēji ļoti pozitīvi vērtē V. Putinu un sauc par cienījamāko kandidātu uz Krievijas prezidenta amatu.
2003. gada vēlēšanās B. Ņemcovs neiekļūst parlamentā, tuvākajās vēlēšanu kampaņās kļūst par nesamierināmu V. Putina kritiķi.
2008. gadā ar vēl vienu opozicionāru - Gariju Kasparovu - izveido demokrātisku politisko partiju Solidaritāte, kuras pasākumi gan piesaista niecīgu atbalstītāju skaitu.
Viņam pilnībā tiek liegta publicitāte valsts kontrolētajos medijos.
Saraksta grāmatu, kurā apsūdz V. Putinu korupcijā.
2009. gadā mēģina kļūt par Soču mēru. Pret viņu vērstā asā kampaņā tiek paziņota prokremliskā kandidāta uzvara.
Viņš asi kritizē V. Putina politiku Soču olimpisko spēļu organizēšanā.
2011. gadā mēģina atgriezties politikā, nodibinot Tautas brīvības partiju kopā ar bijušo premjerministru Mihailu Kasjanovu. Tai tiek atteikta reģistrācija.
Pēdējā laikā asi kritizēja Krimas aneksiju un Krievijas atbalstu separātistiem Austrumukrainā.
Avots: The Guardian,
Newsru.com

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?