Rīga gan nav vienīgā pašvaldība, kurā deklarētajiem iedzīvotājiem ir privilēģijas uz zemāku NĪN likmi tikai tāpēc, ka viņi tajā deklarējuši savu dzīvesvietu. Piemēram, Jūrmalā visiem deklarētajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no mantiskā stāvokļa pienākas 70% NĪN atlaide.
Ierocis vai aizsardzība?
To, ka NĪN kļuvis par pašvaldību ieroci cīņā par deklarētajiem iedzīvotājiem, norāda arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā Dienai (21.03.) un piebilst, ka tādējādi tiek kropļota šā nodokļa jēga. Jāatgādina, ka deklarēto iedzīvotāju lielākais pienesums pašvaldībai, protams, ir to maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), no kura 85% aiziet pašvaldībām.
Kā uzsver pašvaldību vadītāji, vidēji viena deklarētā iedzīvotāja samaksātais IIN gadā ir vairāki tūkstoši eiro, kamēr, piemēram, Rīgā vidēji viena iedzīvotāja gadā samaksātais NĪN ir tikai 160 eiro. Līdz ar to ir skaidrs, ka pašvaldības daudz vairāk interesē IIN nekā NĪN, kura atlaides atsevišķās pašvaldībās ir līdzeklis deklarēto iedzīvotāju un to maksātā IIN piesaistei.
Finanšu ministres vērtējumam par NĪN kā pašvaldību ieroci cīņā par deklarētiem iedzīvotājiem gan kategoriski nepiekrīt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks un Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS). Viņš uzsver, ka NĪN kā instruments, lai pārvilinātu iedzīvotājus deklarēties, tiek izmantots vienīgi Rīgā un Pierīgā, bet pārējās Latvijas pašvaldības NĪN atlaides izmanto tikai sociāli jutīgo iedzīvotāju grupu aizsardzībai, pārsvarā atlaides tiek piešķirtas mazturīgajiem iedzīvotājiem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, vientuļajiem pensionāriem, kas deklarējuši dzīvesvietu konkrētajā pašvaldībā. Taujāts par Rīgas un Jūrmalas piemēriem, G. Kaminskis norāda, ka ir pareizi, ja cilvēki deklarē savu dzīvesvietu tajā pašvaldībā, kurā faktiski dzīvo, un ir pareizi, ka tajā ienāk arī viņu maksātie nodokļi, jo šie cilvēki izmanto tieši šīs pašvaldības infrastruktūru.
Aizsargā vietējos
Vislielākās priekšrocības deklarētajiem iedzīvotājiem, kādu tiešām nav nevienā citā pašvaldībā, ir jūrmalniekiem - piemērotā atlaide NĪN likmei ir 70% apmērā. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) gan kategoriski noliedz, ka šāda norma ieviesta, lai pie sevis deklarēties pārvilinātu citu pašvaldību iedzīvotājus. «Mēs šādu kārtību noteicām jau 2012. gadā, kad pēc kadastrālo vērtību aktualizācijas izrādījās, ka 99% jūrmalnieku, kas šeit dzīvo jau vairākās paaudzēs, nevar samaksāt NīN pilnā apmērā, jo par nelielu īpašumu Jūrmalā, pat ne pie jūras, NĪN bez atlaides var sasniegt pat vairākus tūkstošus gadā. To nevar samaksāt arī cilvēki ar vidējo algu valstī, kas bruto ir ap 800 eiro mēnesī. Tāpēc mēs arī noteicām saviem deklarētajiem iedzīvotājiem šo 70% atlaidi. Jāpiebilst, ka visi nerezidenti, kas iegādājušies dārgos īpašumus, maksā maksimālo likmi,» skaidro G. Truksnis.
Jādeklarējas tur, kur dzīvo
Savukārt Rīgas pašvaldības saistošajos noteikumos teikts, ka no šā gada 1. janvāra «īpašniekiem - fiziskām personām -, ja dzīvoklī neviens nav deklarējies, nekustamā īpašuma nodokļa likme par dzīvojamo platību būs 1,5%. Ja dzīvoklis personai ir deklarētā dzīvesvieta, nodokļa likme būs 0,2-06%». Tātad arī galvaspilsētā NĪN likmē ir ievērojamas atšķirības deklarētiem un nedeklarētiem iedzīvotājiem, kas var tikt vērtēts kā tiešs pamudinājums Rīgā dzīvojošajiem šeit arī deklarēties. Tieši tāds ir arī Lauras (vārds mainīts) stāsts, kura atzīst, ka izdeklarējusies no savām tēva mājām laukos un piedeklarējusies iegādātajā dzīvoklī Rīgā, lai nebūtu jāmaksā maksimālā NĪN likme. Rīgas domē šādu situāciju skaidro kā likumsakarīgu un loģisku, jo saskaņā ar likumu cilvēka deklarētajai dzīvesvietai ir jāsakrīt ar faktisko adresi, lai šis cilvēks būtu sasniedzams valsts un pašvaldību institūcijām.
Kā norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC): «Rīgas pašvaldība neizmanto NĪN kā instrumentu, lai panāktu, ka galvaspilsētā deklarējas pēc iespējas vairāk iedzīvotāju - IIN maksātāju. Atlaižu piemērošana ir instruments, lai aizstāvētu mazāk aizsargātās iedzīvotāju kategorijas, pirmām kārtām ģimenes ar bērniem. No otras puses - maksimālās likmes tiek piemērotas, lai motivētu savest kārtībā nolaistus īpašumus, kā arī sakārtotu dzīvokļu tirgu. Tika atceltas atlaides NĪN atsevišķām iedzīvotāju grupām, šis lēmums lielākoties skāra ārvalstniekus, kas termiņuzturēšanās programmas ietvaros iegādājušies īpašumus, juridiskas personas, kam pieder neizīrēti dzīvokļi, personas, kas darbojas puslegālā īres tirgus sektorā - izīrē dzīvokļus, neļaujot īrniekiem deklarēties, neslēdzot īres līgumus un atbilstoši arī nemaksājot nodokļus par šo saimniecisko darbību. Vienlaicīgi ar šo atlaižu atcelšanu tika ievestas jaunas atlaides ģimenēm ar bērniem - 50% par vienu bērnu un 70% par diviem bērniem.» Tiesa gan, N. Ušakovs starp tām iedzīvotāju grupām, kurām atceltas atlaides, nemin iedzīvotājus, kuriem Rīgā pieder dzīvoklis, kurā tie dzīvo, bet deklarējušies citā pašvaldībā kā jau minētā Laura.
Citas pašvaldības nedod NīN atlaides tikai par deklarācijas faktu. Tā, piemēram, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V) stāsta, ka atlaides tiek piešķirtas mērķtiecīgi sociāli jutīgām iedzīvotāju grupām, kā arī centra namīpašniekiem, lai vēsturiskās ēkas varētu uzturēt labā kārtībā. Tajā pašā laikā, kā uzsver J. Rozenbergs, NĪN atlaides netiek piešķirtas kādam tikai tāpēc, ka viņš ir deklarējies Cēsīs. «Cēsis zināmā mērā ir cietējas no tā, ka Rīgā, ja dzīvo dzīvoklī, kurā neesi deklarējies, tev tiek noteikta maksimālā NĪN likme. Lai no tā izvairītos, vairāki mūsu iedzīvotāji, kas dzīvo un strādā Rīgā, ir pārdeklarējušies uz galvaspilsētu.» Savukārt Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (NA) uzsver, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt NĪN atlaides, taču arī Saulkrastos tās netiek piešķirtas tikai par deklarēšanos vien.