Viens no bijušajiem izglītības un zinātnes ministriem Juris Radzevičs (tagad - GKR) šodien paņēmis brīvu dienu, lai paliktu mājās ar bērniem, kamēr skolotāji streiko. Pēc viņa domām, tas ir apsveicami, ka cilvēki ir gatavi iestāties par savām tiesībām, taču viņš neatceras, ka kāds streiks būtu devis būtisku rezultātu. Īpaši tāpēc, ka šis vairs nav tik lielā mērā finansējuma, kā zaudētās uzticības jautājums. Arī pašreizējais parlamentārietis Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš bija izglītības ministrs 2003. gadā, uzskata, ka šoreiz galvenais iemesls nav nauda. Turklāt turpmāko triju gadu budžetā skolotājiem papildu līdzekļi ir piešķirti. Ministrijai nav izdevies rast sapratni, jo arodbiedrība jau no sākta gala vēlējusies streiku. Kā piemēru sadarbībai viņš min tikko panākto vienošanos starp Veselības ministriju un mediķiem - viņi streiku nerīkos.
Tikmēr Talsu pamatskolas skolotāja Lolita Lipska-Meijere Dienai stāsta, ka esošā sistēma nu jau skolotājus padarījusi par sāncenšiem, nevis vienotu komandu. Arī viņa šodien streikos un saka, ka tikko, esot skolotāju kursos Romā, guvusi apstiprinājumu, ka Latvijā pret izglītības darbiniekiem izturas nievājoši. «Kad nosaucām savu samaksu par darbu, Eiropas valstu kolēģi pašūpoja galvu: jā, daudz tas nav… Taču, kad uzzināja, ka tā nav nedēļas, bet mēneša samaksa, izskanēja jautājums: kāpēc jums vēl ir policisti, ugunsdzēsēji, medmāsas un skolotāji - šīs profesijas taču ir valsts galvenais balsts?»
Kas notiks pēc streika un vai būs iespējams rast kopīgu valodu, vēl nav zināms. Kā Dienai atzīmē LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, norunātajā datumā - 7. decembrī - izglītības darbinieki no ministrijas gaida oficiālu atbildi par izvirzītajām prasībām, savukārt pēc tam, 9. decembrī, notiks LIZDA padomes sēde, kurā jau tiks lemts par tālāko rīcību. Tas nozīmē, ka, neapmierinot arodbiedrības prasības, varam gaidīt jau ilgāku streiku, piemēram, eksāmenu laikā.