2015. gada nogalē pavisam kopā uzskaitē bija 7167 vīrieši, kuriem ir konstatēts prostatas audzējs. Speciālisti uzsver - ja šī slimība tiek atklāta laikus, to ir iespējams pilnībā izārstēt, tomēr 357 vīriešiem prostatas vēzis ticis atklāts III un IV stadijā, kad slimību ārstēt ir daudz sarežģītāk.
Tāpēc pērn, sadarbojoties Latvijas Urologu asociācijai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai un MFD Veselības grupai, tika organizētas urologu bezmaksas vizītes reģionos. Noritēja 36 reģionālie izbraukumi visā Latvijā, un bez maksas tika konsultēts vairāk nekā 700 vīriešu.
Viena no ārstēm, kura pērn viesojās astoņās Latvijas pilsētās un sniedza vairāk nekā 160 bezmaksas konsultāciju, ir uroloģe Egita Deine, viņa novērojusi, ka lauku cilvēki ir pieticīgāki, pacietīgāki un nereti viņiem arī trūkst uzņēmības risināt savas veselības problēmas: «Ir arī tādi, kuriem piebrauc klāt, bet viņiem tāpat neko nevajag; citus savukārt ģimenes ārsts vai sieva pierunājusi atnākt. Šajos gadījumos lielākoties pozitīvs iznākums nav gaidāms, jo svarīgākā tomēr ir paša pacienta vēlme kaut ko darīt savas veselības labā.»
Tiesa, ir dzirdēts, ka maksas vizīte pie urologa ir jāgaida pat līdz diviem mēnešiem, - tie ir stereotipi vai Latvijas medicīnas realitāte? «Latvijā urologu pietiek. Daudzi cilvēki nav informēti, ka urologs ir pieejams arī ārpus lielajiem medicīnas centriem un, lai iegūtu diagnozi, nav obligāti nepieciešams kāds šaura profila speciālists, turklāt lielās rindas ir uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Daudzi mēģina ietaupīt uz savas veselības rēķina! Ļoti bieži nākas uzklausīt pensionāru sūdzības - naudas operācijai nav, arī valsts to neapmaksā. Strādājuši visu dzīvi, pensija maza, bērnu nav, vai tie dzīvo ārzemēs - palīdzēt nevar,» stāsta uroloģe un dalās savās pārdomās, «speciālistu ir pietiekami, bet nesakārtoti ir sociālie jautājumi un aprūpe. Cilvēki nespēj nokļūt pie ārsta, nav naudas, par ko apmaksāt vizītes, nopirkt zāles, - tās ir pieejamas, bet dārgas! Reiz kādu savu pacientu ar salīdzinoši retu slimību mēģināju pierakstīt kādā no lielākajiem Latvijas medicīnas centriem, kur kolēģiem ir lielāka pieredze. Lai operators paceltu tālruņa klausuli, pagāja vairāk nekā 30 minūšu! Vai var dusmoties uz pacientiem, kas neatzvana un neatceļ vizītes? Kā vecs cilvēks, kam mājās joprojām ir stacionārais telefons, spēj sagaidīt šo savienojumu ar reģistratūru? Speciālistu pietiek, pietrūkst organizētības un finansiālo līdzekļu.»
No audzēja rašanās izvairīties nav iespējams, var tikai regulāri veikt konkrētus izmeklējumus, lai ļaundabīgās saslimšanas būtu iespējams konstatēt laikus, kad iespējama to radikāla ārstēšana, kas pēc iespējas mazāk ietekmē pacienta dzīves kvalitāti.
Uroloģe Egita Deine uzsver: «Vīriešiem pēc 50 gadu vecuma vajadzētu nodot PSA (prostatas specifiskais antigēns) urīna analīzi. Cilvēkiem bieži vien mānīgi šķiet - ja nav sūdzību, viņiem nevarētu būt arī nekādu ļaundabīgu slimību. Tāpēc, ja ģimenes ārsts reiz ir saskatījis kādas izmaiņas pacienta analīzēs un norādījis uz spevciālista vizītes nepieciešamību, to nevajadzētu atlikt, jo bieži vien ļaundabīgo slimību izraisītās sūdzības norāda jau uz slimības izplatītu stadiju, kad ārstēšana ir ierobežota, dārgāka un bieži vien neradikāla.»
Lai šo problēmu sabiedrībā aktualizētu līdz tai nepieciešamajam līmenim, Latvijas Urologu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija un MFD Veselības grupa arī 2016. gadā turpinās iesākto veselības kampaņu reģionos un dosies izbraukumos uz lauku rajoniem, lai apgūtu pēc iespējas lielāku riska pacientu skaitu un izglītotu cilvēkus par prostatas vēža ārstniecības iespējām Latvijā.
Jo īpaši šai veselības problēmai uzmanība jāpievērš gados vecākiem kungiem!