Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Edgars Pastars norāda, ka ST var prasību apmierināt arī tādā veidā, lai valstij tas neko īpašu neizmaksā, bet bija skeptisks, vai tas ir tas, ko gaida tiesneši. Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis piebilst, ka valsts varētu tiesnešu atalgojumu regulēt arī savādāk nekā pašlaik, kamēr vien tas nenozīmēs algu palielināšanu. Savukārt ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jautāts, kādas ir garantijas, ka tiesa nepiespriedīs sev algu pieaugumu, ja tam nebūs reāla pamata, atbildēja: «Tikai tas, ka mūsu iekšējā pārliecība ir spriest tiesu objektīvi. Neviens likums nevienā valstī, kur darbojas konstitucionālās tiesas, nepaliek ārpus to kontroles. Kā var novērst aizdomas, es nezinu.»
ST lietu skatīs pilnā sastāvā, un Saeimai līdz 6. jūlijam jāsagatavo savi pretargumenti prasībai. E. Pastars norāda, ka, «ja tiesneši, kā paši saka, nestrīdas par algas apmēru, tad vienīgais, ko ST spriedums var maksāt valstij, ir izdevumi, kas saistīti ar likumu grozīšanu. Bet, ja «maskas krīt» un īstais iemesls sūdzības iesniegšanai ir algas apmērs, kas man subjektīvi liekas ticams, tad valstij tas var maksāt. Un ne tikai 15 miljonus, ko ministrija aprēķinājusi, jo algas pieaugums uzreiz atspoguļojas izdienas pensijās un ietekmē budžetu visiem turpmākajiem gadiem». Viņaprāt, īsti neesot pamata arī bažām par tiesnešu neatkarības ierobežošanu, piesaistot viņu algas izpildvaras darbinieku algām, jo tiesnešu algu apjoms sasaistīts ar likumā ierakstītu summu, ko mainīt var tikai Saeima. Pēc pašreizējā regulējuma minimālā alga, ko var saņemt tiesnesis, ir 1157 lati bruto, bet, ja ST lems to atcelt, minimālā tiesneša alga pieaugs līdz 2070 latiem mēnesī.
Jautāts, ko valsts darīs, ja ST tomēr lems tā, ka algām būs jāpieaug, M. Lazdovskis norādīja, ka «varianti ir dažādi», bet, ja tiesa lemj atcelt pašreizējo regulējumu ar atpakaļejošu datumu, valstij vairs nebūs kur sprukt, un nāksies tiesnešiem maksāt arī nesaņemtās algas starpību. Savukārt, ja tiks noteikts kāds datums nākotnē, kad jāatgriežas pie iepriekšējā regulējuma, pa to laiku būšot jāizpēta citas iespējas, piemēram, jādebatē par koeficienta 4,5 samazināšanu, kas pēc vecās sistēmas tiek piemērots vidējai algai valstī, lai izrēķinātu tiesnešu algas. «No manas puses būtu bezatbildīgi debatēt par jebkuru citu risinājumu, kas iet pāri budžeta iespējām,» viņš teica.