Noplūdušais ūdens savulaik ticis izmantots reaktora aktīvās zonas dzesēšanai. Tā sastāvā ir radioaktīvais izotops tritijs un cēzijs. Bīstama ir ne vien ūdens nonākšana vidē, bet arī radioaktīvo materiālu nokļūšana nepareizajās rokās. Turklāt, pēc J. Rudzīša vārdiem, radioaktīvais ūdens ir tikai viens no elementiem; lielākais radioaktīvo materiālu apjoms atrodas reaktora zālē - tas ir pats reaktora korpuss un tā iekšējie apstarotie materiāli. Tie saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem jau sen bija jādemontē, jāsadala un atbilstoši jāapglabā. Taču tas nav noticis, jo nav finansējuma.
Agrāk bīstams neskaitījās
Kā vēsta Valsts vides dienesta ziņojums, radioaktīvās noplūdes līmenis gan nav paaugstinājies līdz augstai bīstamībai. Šī brīža piesārņojums ir 10 bekerelu litrā, kas ir 10% no maksimālās pieļaujamās normas dzeramajā ūdenī jeb 100 bekereliem/litrā. Līdz ar to iedzīvotāji un kodolreaktorā strādājošie neesot pakļauti kaitīgai radioaktivitātes iedarbībai.
Arī J. Rudzītis stāsta, ka ārpus tvertnēm ir novērojams tikai vēsturiskais piesārņojums: «Deviņdesmitajos par tritiju neviens nesatraucās. Jaunāki laiki, jaunākas normas, agrāk tritija līmenis nebija noteikts ar normām.» Vēl vairāk - reaktora darbības laikā pilnīgi oficiāli dzesēšanas ūdens katru gadu pat vairākas reizes tika atbrīvots, izlejot kanalizācijā.
Mūsdienās piekļūt pie reaktora nav vienkārši - šobrīd saistībā ar drošības pasākumiem nepiederošas personas tur netiek ielaistas, un arī Dienai teritorijā iekļūt neizdodas. Ar reaktora administratoru sarunājamies pie slēgtiem vārtiem. Teritorijā, izņemot apsargu, nav manāmas citas dzīvības pazīmes. Viss, kas paveras skatam, ir saimniecības ēka un ar sniegu klāta zeme. Pavisam nedaudz virs sniega redzami pazemes ūdenskonteineru sarkanie vāki.
Vajadzētu demontēt
Patlaban kopā ar radiācijas drošības centra un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ekspertiem tiek meklēti risinājumi, lai Salaspils kodolreaktoru sakārtotu. Optimālākais variants esot reaktoru demontēt, un demontēšanas procesā atbrīvotos arī no radioaktīvā ūdens.
«Ūdens ir paredzēts reaktora korpusa demontāžas laikā iegūto radioaktīvo atkritumu iecementēšanai. Galarezultātā nebūtu ne radioaktīvi piesārņota ūdens, ne radioaktīvo atkritumu reaktora zālē,» paskaidro J. Rudzītis.
Tomēr, lai to izdarītu, trūkst nepieciešamā finansējuma. Valdība 7. janvārī gan piešķīra 15 tūkstošu eiro neatliekamiem darbiem Salaspils kodolreaktorā, vēsta LETA. Finansējums piešķirts no valsts budžeta programmas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) uzsvēra, ka līdzekļi piešķirti konkrētai rīcībai - lai netiktu nodarīti postījumi dabai saistībā ar noplūdi -, taču ilgtermiņa risinājums vēl jāmeklē.
Reaktora pilnīgai demontāžai nepieciešami aptuveni 5,5 miljoni eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots janvāra laikā iesniegt ziņojumu ar konkrētiem risinājumiem kodolreaktora nākotnei, tostarp norādot avotus, par kādiem līdzekļiem, iespējams, jāveic reaktora demontāža.
Patlaban tā uzturēšana ik gadu izmaksā 300 tūkstošu eiro.