jūnija naktī, Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs arī jubilejas koncerts, kuru gatavo diriģents Māris Sirmais ar Valsts akadēmisko kori Latvija. «Mūziku raksta divu iemeslu dēļ: lai uzrunātu klausītāju vai arī pašas mūzikas dēļ. Man tuvāks ir otrais. Visa mana radošā inspirācija nāk no mūzikas, no eifonijas kā ideāla atspulga,» Georgs Pelēcis definē savu ceļu mūzikā.
Varbūt esmu grafomāns?
Līdztekus zinātnieka un pedagoga darbam Georgs Pelēcis rimti, bet neatlaidīgi komponē vienu skaņdarbu pēc otra. Turklāt vairāki lieli, vērienīgi opusi tapuši bez pasūtījuma. Vienkārši tāpēc, ka Pelēcis nespēj nerakstīt: «Komponists nav dators, kuru var ieslēgt un izslēgt. Viņš ir dzīva būtne un vēlas realizēties.» Jubilejas koncertā varēsim redzēt viena tāda milzu mūzikas aisberga maliņu - vienu no 20 psalmofonijām korim a cappella par visu 150 Dāvida psalmu tekstiem. «Katra psalmofonija sastāv no vairākām daļām. 19. psalmofonija ir pilnīgi jauna partitūra. Pirmā, kas tiks atskaņota kā veselums,» atklāj jubilārs. Milzu ciklu viņš komponējis vairākus gadus, izmantojot gan latviešu Bībeles tekstus, gan Ulža Bērziņa Slavinājumu grāmatu. Par U. Bērziņa tulkojumu G. Pelēcis ir īpašā sajūsmā, jo «tas ir ļoti brīvs, bet ārkārtīgi poētisks, spilgts un leksiski bagāts. Pat labi, ka man nebija pasūtījuma: neviens nesteidzina, nedzen, nav termiņu. Ja neiet, nerakstu. Pēc pāris mēnešiem turpinu. Varbūt esmu grafomāns?»
Psalmofoniju cikls nu ir pabeigts. Šāda vēriena cikls, uzdrošinoties komponēt pilnīgi visus 150 Dāvida psalmus, ir unikāls, iespējams, ne tikai Latvijā. Lai atskaņotu visas 20 psalmofonijas, vajadzētu 10 koncertu - katrā divas. «Teorētiski tas ir iespējams, bet divas stundas klausīties tikai Pelēča mūziku korim būtu drusku par traku,» bilst pats autors. Diriģents Māris Sirmais ar kori Latvija atskaņojis jau vairākas Pelēča oratorijas, arī Latviešu rekviēmu. Viņa darbus labprāt spēlē arī pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers.
Pēc vienkāršības noilgojies
Koncertā skanēs arī senāk tapušās latviešu tautasdziesmu apdares un kora cikls Pēc vienkāršības noilgojies prāts (jaunā autorredakcijā) ar Jāņa Sirmbārža dzeju. Pelēcis pats labprāt piebalso Sirmbārža devīzei un neprotestē, ka mūzikas saulainās vienkāršības dēļ tiek dēvēts par naivistu. «Kāpēc ne, ja tā mani uztver? Tas nav lamuvārds. Tas nenozīmē - slikti, es ceru. Ir spilgti gleznotāji naivisti, piemēram, Sarajans.» Pieradis pie domu kārtības, Pelēcis tomēr precizē, ka viņa mūzika drīzāk ir sakausējums: gan t. s. minimālisms, gan jaunā vienkāršība. «Beļģijā manu mūziku pieskaitīja jaunās konsonantās mūzikas strāvojumam - new consonant music. Manuprāt, šodien mūzika vispār ir sintēze, nav iespējams būt brīvam no dažādām ietekmēm, no eklektikas.»
Kā klausītājs profesors izvēlas baroka mūziku. Sirdij vistuvākie viņam ir itāļu vecklasiķi - Klaudio Monteverdi, Domeniko Skarlati un Antonio Vivaldi. «Protams, arī latviešu klasika un laikabiedri, īpaši Imants Zemzaris un Rihards Dubra, kurus izjūtu kā savus domubiedrus. Manuprāt, visu mūziku neatkarīgi no laikmeta var iedalīt divās lielās nometnēs. Vienmēr bija un būs meistari, kuriem tuvi eksperimenti. Savukārt citi pievēršas mūžīgajām vērtībām. Dzīve mainās, tomēr mūžīgās vērtības paliek. (Pagaidām vēl...) Kamēr vien latviešu tauta pastāvēs, Emīla Dārziņa liriskās dziesmas aizskars dvēseles stīgas, tās rezonēs mūžīgi katrā latvietī.»
Eifoniskais skaistums
«Tikai jāpaklausās īsta mūzika, un uzreiz ir skaidrs, ko pašam darīt,» uzskata G. Pelēcis, norādot uz eifoniju kā sev īpaši nozīmīgu jēdzienu. «Tā ir mūzikas mūžīgā skaistuma pašvērtība. Tāpat kā rozes vai kādas citas puķes skaistums, kas pastāv un pastāvēs.» To komponists baudīs arī kopā ar kārtējo vasaru Salacgrīvā, kur notiek festivāls Positivus, kas perfekti dzirdams, jo estrāde nav tālu no viņa vasaras mājiņas. Netraucē? «Rokmūzika mani ļoti saista, īpaši ārtroks - 60. un 70. gadu grupas Yes, King Crimson, Pink Floyd. Manuprāt, tas vispār ir labākais, ko devis XX gadsimts. Bet, kopš uz Salacgrīvu jau trešo vasaru brauc atpūsties Maskavas virtuozu vijolnieks Aleksejs Lundins, pieņemas spēkā arī klasiskās mūzikas festivāls. Katru reizi izteiksmīgāk un spilgtāk.