«Ir trīs mediācijas virzieni, kurus es vēlos attīstīt. Šie trīs virzieni ir, pirmkārt, komercmediācija, otrkārt, darba strīdu mediācija, treškārt, mediācija ģimenes tiesībās. Šo virzienu attīstība ir ļoti svarīga arī tādēļ, lai atslogotu tiesas,» uzskata Dz. Rasnačs. «Tiesu atslogošana būtu pozitīvais efekts, ko dotu mediācija,» ir pārliecināts arī sertificēts mediators Aivars Jurcāns un skaidro: «Kopumā mediācijas virsmērķis ir radīt harmoniskāku sabiedrību. Tiesa nolemj, kā jārīkojas, bet tiesa neatjauno normālas attiecības, kas var būt svarīgi gadījumā, ja konflikts ir, piemēram, diviem uzņēmuma līdzīpašniekiem, kuriem jāturpina strādāt kopā. Savukārt mediācija optimālajā variantā nodrošina, ka tiek pieņemts abu konfliktā iesaistīto pušu akceptēts lēmums, kuru abas puses gatavas labprātīgi izpildīt. Mediācija var atjaunot normālas attiecības».
«Mēs vēl aizvien varam runāt par nezināšanu un neizpratni par mediācijas procesu, kā arī par neticību, ka mediācija var dot kādu pozitīvu pienesumu,» norāda A. Jurcāns un turpina: «Būtisks iemesls mediācijas niecīgajai popularitātei ir tas, ka mediācijas procesā nepieciešama konfliktā iesaistīto personu vēlme un gatavība pieņemt lēmumus un pēc tam pildīt panāktās vienošanās. Deleģējot lemšanas funkciju tiesu varai, konfliktējošās personas nekādu atbildību par risinājumu neuzņemas, vienkārši pieņem un pilda to kā augstākās varas lēmumu.»
Patlaban vērojami centieni situāciju mainīt un mediācijas popularitāti veicināt, kas likumsakarīgi nosaka arī to, ka uzņēmējdarbības vidē tiek stiprināta komercmediācijas loma. A. Jurcāns uzsver, ka šobrīd Sertificētu mediatoru padome (SMP) «ļoti nopietni strādā pie mediācijas popularizēšanas stratēģijas izstrādes, bet jebkurš šāds process ir laikietilpīgs».
Vienoties, nevis cīnīties
«Lai Latvijā pieaugtu mediācijas, un it īpaši komercmediācijas, popularitāte, jāturpina izglītot visas iesaistītās puses - uzņēmējus, pušu pārstāvjus, tiesnešus - par komercmediācijas priekšrocībām strīdu risināšanai uzņēmējdarbībā,» Dienai norāda SMP priekšsēdētāja Kristīne Dārzniece.
Mediācija ir uz biznesa interesēm vērsta strīdu risināšanas metode un lielai daļai komercstrīdu ir īpaši piemērota, jo «palīdz saglabāt attiecības darījuma partneru starpā, pašiem kontrolēt procesu, ļauj strīdus risināt operatīvi, lai novērstu tālākus zaudējumus biznesam, turklāt mediācijas procesa konfidencialitāte novērš draudus reputācijai», izklāsta K. Dārzniece un uzsver, ka arī citu valstu pieredze rāda - «nepieciešams laiks, lai uzņēmēji saprastu, ka uzvara tiesā ne vienmēr ir uzņēmumam finansiāli izdevīgākais strīda risinājums».
SMP priekšsēdētāja uzskata, ka paralēli uzņēmēju izpratnes maiņai komercmediācijas attīstībai varētu palīdzēt arī «proaktīvāka pieeja no likumdevēja puses, ieviešot mediācijas izmantošanu noteiktās jomās, piemēram, noteiktu nodokļu strīdu risināšanā un maza apmēra prasībās civillietās». Tieši mediācijas aktīvāka izmantošana palielinātu mediācijas atpazīstamību, un labās prakses piemēri iedrošinātu citus uzņēmumus izmantot mediāciju, ir pārliecināta K. Dārzniece.
Mediācijas popularizēšanai nepieciešami grozījumi normatīvajos dokumentos ar mērķi «padarīt iespējamu un veicināt privātā un publiskā sektora strīdu risināšanu ar mediācijas palīdzību un mudināt vai likt publiskām personām izmantot mediāciju», uzsver SMP priekšsēdētāja.
K. Dārznieces ieskatā mediācijas popularizēšanai svarīga ir arī sadarbība gan ar valsts un pašvaldību institūcijām, gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Iepirkumu uzraudzības biroju un Konkurences padomi.
Pieredze pozitīva
«Konkurences padome (KP) pirmo reizi pārrunu procedūru (sākotnēji procesu dēvēja par mediāciju, savukārt tagad - par pārrunu procedūru) kā alternatīvu metodi lietas izpētes ierosināšanai izmantoja 2013. gadā, kad veiksmīgi tika novērsta nevienlīdzīgā norēķinu kārtība attiecībā uz Jūrmalas namu apsaimniekotājiem. Savukārt pērn padome pārrunu ceļā novērsa trīs pārkāpumus,» informē KP pārstāve Paula Vilsone.
KP pārrunu procedūru lieto «gadījumos, kad ir aizdomas par iespējamu uzņēmuma dominējošā stāvokļa izmantošanu nelielos, lokālajos tirgos, kas neskar plašākas sabiedrības intereses», skaidro P. Vilsone un turpina: «Lēmums par pārrunu procedūras sākšanu tiek pieņemts pēc tam, kad veikts sākotnējais iespējamā pārkāpuma izvērtējums. Pārrunu procedūras ceļā kaitējums tirgum un patērētājiem tiek novērsts pēc iespējas ātri un taupot visu iesaistīto pušu resursus.»
KP pārstāve arī uzver, ka līdzšinējā KP pieredze ar pārrunu procedūru ir drīzāk pozitīva un «padome tādā veidā novērsusi ne tikai tos konkurences ierobežojumus, par kuriem saņemti iesniegumi, bet arī citas problēmas, kuras KP konstatējusi pēc papildu iepazīšanās ar esošajiem apstākļiem, piemēram, komersants vēršas KP ar iesniegumu par konkurenci ierobežojošu līguma punktu, savukārt pēc apstākļu analīzes padome secina - problēma ir plašāka».
Savs Konsultāciju un mediācijas centrs patlaban darbojas finanšu nozarē un risina finanšu sektora uzņēmumu un to klientu konfliktus. «Centra sadarbību ar klientiem varētu strukturēt trīs posmos. Pirmais posms ir, kad klients saņem konsultāciju par savu jautājumu un pats tālāk dodas uz banku veikt pārrunas. Otrajā posmā centrs palīdz klientam organizēt tikšanos bankā ar konkrētiem atbildīgajiem darbiniekiem, savukārt tikai trešajā posmā nonāk pie mediācijas, un tas notiek gadījumos, ja klienta un bankas komunikācija ir ārkārtīgi apgrūtināta. Tad mediators kā neatkarīga un neiesaistīta persona var palīdzēt sarunu gaitā, lai abas konfliktējošās puses nonāktu pie risinājuma un vienošanās,» skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.
Neaudzēt konfliktu
Gadījumus, kad konfliktā iesaistītās personas izvēlas mediāciju, raksturo vairāki parametri, uzsver K. Dārzniece un skaidro: «Pirmkārt, konfliktā iesaistītās personas patiešām ir gatavas savstarpēji sarunāties un vēlas rast risinājumu - pretēji situācijai, kad konfliktējošās personas vispār atsakās komunicēt un vēlas tikai tiesas piespriestu rezultātu. Otrkārt, strīdā iesaistītās personas pašas ir lēmumu pieņēmējas un gatavas sarunu laikā nepieciešamības gadījumā mainīt sākotnēji iecerēto nostāju, nevis pastāv tāda situācija, ka strīdnieku vietā lēmumu pieņem citas personas, piemēram, ģimenes locekļi vai uzņēmuma gadījumā - īpašnieki. Treškārt, konfliktējošās puses vēlas panākt tādu risinājumu, kas tiesā nebūtu iespējams.»
Tāpat SMP priekšsēdētāja uzsver, ka izvēlēties mediāciju strīda gadījumos būtu svarīgi, ja ir nepieciešams panākt ātru risinājumu, kā arī taupīt laika un finanšu resursus. Pēc K. Dārznieces domām, mediācija ir īpaši piemērota arī tādos komercstrīdu gadījumos, kad strīds izraisījies ar nozīmīgu sadarbības partneri, ar kuru ir interese saglabāt attiecības. Tāpat mediācija ir piemērota situācijās, kad būtiska ir procesa konfidencialitāte, jo jāpasargā uzņēmuma reputācija, atgādina mediācijas eksperte.
Būtiska komercmediācijas sastāvdaļa ir arī mediācija darba vietā, jo «uzņēmuma iekšējie konflikti, kas netiek laikus risināti, atstāj būtisku ietekmi uz uzņēmuma finansiālajiem rādītājiem, ko vairumā gadījumu pamato ar laika zaudēšanu, darbaspēka motivācijas zudumu, kvalificēta darbaspēka aizplūšanu un reputācijas zaudēšanu», skaidro SMP priekšsēdētāja.
Viņa arī pieļauj, ka «mediācija veiksmīgi var darboties arī attiecībās starp valsti un komersantiem. Kā piemēru var minēt strīdus saistībā ar nodokļu uzrēķiniem. Šādu pieeju atbalsta arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Finanšu ministrija, kura norāda uz politiskās gribas nepieciešamību šādu jautājumu risināšanai».
Vislabākais rezultāts mediācijā panākams nevis tad, ja strīdā iesaistītās personas atnāk pie mediatora pēc tam, kad jau trīs piecus vai vairāk gadu tiesājušās, iesniegtas vairākas savstarpējas prasības tiesā un konflikts ir apaudzis ar jauniem aizvainojumiem un strīdiem, bet gan tad, kad konflikts vēl tikko radies, atgādina K. Dārzniece un uzsver - ja konfliktējošās personas laikus, vēl pirms iespējamās tiesāšanās, vēršas pēc palīdzības pie sertificēta mediatora, lai risinātu domstarpības, mediācijas rezultāts noteikti ir daudz veiksmīgāks.
Diena jau rakstīja, ka Mediācijas likums tika pieņemts 2014. gada maijā, savukārt pirmie mediatoru sertifikāti tika izsniegti tā paša gada oktobrī. Sertificētu mediatoru kvalifikācijas eksāmens paredzēts arī šoruden, liecina Tieslietu ministrijas informācija.