Lai arī neto apgrozījums 2010. gadā Liepās bija ap 70 tūkstošiem latu, bez ES tiešmaksājumu atbalsta peļņas nebūtu. Arī jau esošie tiešmaksājumi, to skaitā platību maksājums, atbalsts bioloģiskajai saimniecībai un citi, izdevumus nesedz - fermai jumts ir caurs, tehnika novecojusi, ir arī citas nepieciešamības. A. Veide gatavs ES prasības pildīt, taču grib arī pretatdevi: «Cik var mūs žmiegt un žņaugt, ja nekas nenotiek! Mēs tik tādi mierīgi cilvēki, grieķi vai franči ierēdņiem jau būtu acis izskrāpējuši.»
300 ragainu galvu
Diena Liepās sākas agri. Jau ap pulksten pieciem no rīta slaucējas dodas uz ganībām, lai tur nakti pavadījušos ragulopus aizvestu uz kūti, tumsā un miglā lieti noder kabatas baterijas, taču lapsu acu gailējošās oglītes no govju lielajiem redzokļiem pieredzējušās lopkopes atšķir uzreiz. Lai aptuveni četrdesmit piena govis izslauktu, nepieciešama stunda - tas notiek mehanizēti, lopiņus pēcāk palaiž atpakaļ ganībās. Taču slaucamās govis ir tikai daļa no aptuveni trīssimt galvu lielā ganāmpulka. Fermā zem jumta dzīvo mazie, tikai dažus mēnešus vecie teļi - cits ziņkārīgs kā kucēns, vienlaikus brīnās un kāpjas atpakaļ, cits ļauj pabužināt sprogaino pieres čupčiku, lielākā daļa uz mani un fotogrāfu lūkojas ar neuzticību. Mēs esam sveši divkājainie, fermas strādniecēm gan viņi ļaujas.
Zemnieku saimniecībā ir nodarbināti astoņi cilvēki - divas slaucējas lopkopes, trīs traktoristi, divi kūts strādnieki, protams, arī pats saimnieks, viņa dzīvesbiedre Valija Balcere nodarbojas ar grāmatvedību. Vidējā alga strādniekiem ir ap Ls 250-300 uz rokas. Turpmākās stundas aizrit rimti, taču darbīgi - ko darīt ir visu dienu. Kopā ar saimnieku kāpjam dubļiem notašķītajā Ņivā un dodamies pārlūkot ganības. Ņiprais auto viegli pārvar pat pavisam slidenas gravas. Viens no ikdienas darbiem - pārbaudīt, vai visos elektriskā gana posmos ir spriegums un vai kāds no ragulopiem nav devies brīvsolī. A. Veide stāsta, ka bieži vien vadus sabojā mežacūkas, reizēm govis nobīstas no kaimiņu laukos trakojošiem kvadraciklistiem. Tomēr mežonīgās dabas tuvums sagādā arī skaistus brīžus - rubeņu riestu, zaķu dančus. Nākas sadzīvot ar bebriem - novadgrāvjos tie ceļ aizsprostus, reizēm, ja pārāk nokaitina, kāds nokļūst pusdienu galdā. A. Veide smej, ka spalvainos kaimiņus pazīstot jau pat sejā. Pats A. Veide vairs medībās neiet, labāk ir vienkārši vērot. Arī mēs tiekam «novēroti» - vairākās pļavās ganās gaļas lopi. Smagnējie Charolais bēšie ragulopi, Limousin bullēni ducīgām kājiņām, lielākā daļa gaļas govju ir dzimusi krustošanas rezultātā, A. Veide pēc profesijas ir veterinārārsts, pats veic arī govju apsēklošanu un šķirņu krustošanu. Pamazām ar mazāk ražīgām piena govīm tiek krustotas milzenes Beļģijas zilās, lopiņi, kuru gaļā holesterīna līmenis ir zems, pati gaļas atdeve - liela. Lielākais našķis govīm ir rupjmaize - kad pļavas vidū saimnieks pavicina maisiņu ar maizes riecieniem, klāt joņo gandrīz vai visas, daža pavisam nekautrīgi maizīti meklē ne tikai pa kabatām, bet lien arī automašīnā!
Gaļa lielākoties eksportam
Ienākumus z/s Liepas gūst no piena un gaļas lopu pārdošanas. Piens nonāk kooperatīvā Piena ceļš, puse no tā tiek pārstrādāta Jaunpils Piena kombinātā, kura produkciju tirgo arī Krievijā, Vācijā un Izraēlā. Savu pienu A. Veide slavē - tā kvalitāte esot augstāka, nekā prasa Eiropas normatīvi. Iepirkuma cenas svārstās no Ls 0,205 līdz Ls 0,21 litrā, salīdzinājumam saimnieks min iepirkuma cenas vietējos piena pārstrādes kombinātos, kas ir aptuveni Ls 0,18 litrā. Viņš ar rūgtumu arī piemin - tiek pārmests, ka pienu pārdod Lietuvā, taču agrāk mazos piensaimniekus nevienam nevajadzēja.
Savukārt gaļas lopi uz pusdienu galda visā pasaulē nonāk pa dažādiem ceļiem. «Brāķa govis» tiek vestas uz Piena ceļa kautuvi, kur tiek sagatavota desu gaļa jeb trimings. Savukārt atšķirtos gaļas teļus pārdod izsolēs, tos ved uz Eiropas valstīm, kur izaudzē līdz kaušanas stadijai. A. Veide stāsta, ka visizdevīgāk lopus pārdot dzīvus un izsolēs - par govs gaļu kilogramā var dabūt Ls 0,70-0,75, turpretim teļus tirgo par Ls 1-1,20 kilogramā, turklāt dzīvsvarā, retumis paveicas un klienti gatavi maksāt pat ap trim latiem kilogramā. Taču tas ir arī iemesls, kādēļ Latvijā no A līdz Z audzēta liellopa gaļu var nopirkt salīdzinoši reti un par bargu naudu, - lopkopjiem izdevīgāk izaudzēt un pārdot 9-10 mēnešus vecu teļu, nevis nobarot 16-18 mēnešu vecu bulli, jo, sarēķinot visus izdevumus, gan par teļu, gan bullēnu audzētājam tīrā peļņa būs ap Ls 350-400. Galvenie izdevumi bullēnu audzēšanā ir spēkbarība, kuras cena pēdējo gadu laikā augusi gandrīz dubultā, un nupat par tonnu jāmaksā jau ap Ls 250. A. Veide stāsta, ka tāpēc piebaro tikai slaucamās govis, un arī tās saņem tikai tonnu barības mēnesī, normāli vajadzētu dubultā.
Lielu daļu izdevumu veido arī degviela - dīzeļdegvielu agrāk subsidējuši, ļaujot iegādāties bez akcīzes nodokļa pat 120 litru uz hektāru, šogad tie ir tikai 88 litri, mainījušies arī subsīdiju noteikumi, agrāk uz pagasta izziņas pamata degvielas atvieglojumi tika piešķirti par visām apsaimniekojamām, arī nomas, zemēm, tagad tiek ņemtas vērtā tikai tās teritorijas, kurām piešķir vienotos platību maksājumus. «Ir nozares, kur degviela paliek pāri, piemēram, briežu audzētāji, taču ministrija to visiem piešķir vienādi, laikam jau tiekam konsolidēti,» ironizē saimnieks.
Turpmākie attīstības plāni Liepās ir skaidri - prioritāte ir fermas atjaunošana, vienā pusē jumts nodedzis, otrā - iebrucis no vecuma. Nepieciešams iegādāties mēslu ārdītāju, vēl vismaz 20 tūkstošus latu jāiegulda zemes auglībā, arī dienā, kad viesojamies Liepās, tiek gatavota melnā papuve, tur vēl vismaz gadu nekas netiks sēts. Svarīgs ir arī bioloģiskās saimniecības statuss, ķīmija izmantota netiek, par ko var saņemt papildu subsīdijas. Par graudaugu kultivēšanu A. Veide nav pat domājis - zeme neesot gana auglīga. Arī citu sugu lopus viņš iegādāties neplāno, paša priekam pie mājas dzīvojas daži zirgi un poniji. Toties, iespējams, kādreiz ganībās būs dīķi - ar ES atbalstu izveidots melioprojekts, saimnieks plāno applūstošajās zemēs ierīkot arī ūdenstvertnes, kur ņemt tīru dzeramūdeni lopiem, kā arī varbūt kādu zivi ielaist. Pēc ilgākām diskusijām tas beidzot esot atļauts.