Hokejisti līdz Rīgai tikuši bez pārdzīvojumiem, tiesa nepilnā sastāvā - bez treneriem un daļas spēlētāju. Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš Rīgā paredzējuši ierasties ceturtdien no rīta.
«Protams, gribējās tajā astoņniekā trāpīt,» uzbrucēja Mārtiņa Karsuma balsī bija jaušama nožēla. «Pirms turnīra runājām, ka galvenā spēle būs pirmā - ar Šveici. Iespēju palaidām garām. Nevar teikt, ka Šveice nav spēcīgāka par Latviju. Viņi to pierādīja arī nākamajās spēlēs. Čempionātu slikti sākām, bet vēlāk varējām tos pašus čehus uzvarēt un tikt ceturtdaļfinālā. Nedaudz pietrūka.» Mārtiņam komandas biedru cīņā izšķirošajā spēlē ar Čehiju bija jānoraugās no malas. «Jau spēlē ar Zviedriju otrajā trešdaļā guvu savainojumu. Nākamajā spēlē ar norvēģiem vēl mazliet parāvu. Pret Čehiju vairākas reizes mēģināju iziet laukumā, taču nesanāca,» atcerējās Karsums.
Starp vairākiem pasaules čempionāta debitantiem bija Andris Džeriņš. Viņam bija atbildīgs uzdevums - ieņemt vietu centrā starp Rīgas Dinamo kopā spēlējušajiem Lauri Dārziņu un Miķeli Rēdlihu. «Neparādīju vislabāko sniegumu. Uztraukuma it kā nebija, taču droši vien pieredzes trūkums darīja savu,» sevi novērtēja jaunais uzbrucējs. «Tomēr pirmais čempionāts vienmēr atmiņā paliks visspilgtāk.» Džeriņš uzskata, ka spēlēs ar favorītiem pievīlusi spēle nevienādos sastāvos, taču neizslēdza arī veiksmes faktoru: «Vairākumā un mazākumā ne tuvu nebijām starp labākajiem čempionātā. Kaut kur ripa pārlēca nūjai, kaut kur atlēca ne tā, kā gaidīts - rezultāts varēja būt arī pavisam citāds.»
Hokejisti pēc garas sezonas nobrieduši atpūtai. Lielai daļai aiz muguras gara sezona kluba sastāvā, starts Vankūveras olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātā. «Hokeja formu noteikti kādas divas nedēļas negribēšu redzēt, taču pēc tam atkal atsākšu trenēties,» smēja Džeriņš.