Portāls Barentsobserver.com, atsaucoties uz norvēģu biznesa laikrakstu Dagens N3/4ringsliv, ziņo, ka Norvēģijas Valsts pensiju fonds Global, kurā uzkrājas peļņa no Norvēģijas naftas pārdošanas un kura vērtība ir ap 7000 miljardiem norvēģu kronu (796 miljardi eiro), ir investējis 32 095 miljonus kronu Krievijā, galvenokārt naftas un gāzes, kā arī banku sektorā.
2014. gada 15. augustā Norvēģija noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām, to vidū arī divas, kurās akcijas pieder Norvēģijas pensiju fondam, - VTB Bank un Sberbank. Sberbank ir izvietotas arī parādzīmes ap 90 miljoniem kronu vērtībā.
2014. gada beigās fondam piederēja 0,69% Sberbank akciju 1,13 miljardu kronu vērtībā un arī 1,78% VTB Bank akciju ap 2 miljardiem kronu vērtībā. Naftas un gāzes sektorā Krievijā fonda investīcijas bija lielākas - 0,56% Gazprom akciju 2,3 miljardu kronu vērtībā, kā arī akcijas Lukoil, Surgutneftegas, Novatek un Tatneft.
Fondu pārvalda Norvēģijas Centrālā banka. Pēc Norvēģijas pievienošanās sankcijām pret Krieviju pērn valsts Finanšu ministrija solīja laikrakstam Berlingske Tidende, ka fonds veiks pārmaiņas investīciju izvietojumā atbilstoši valdības lēmumam par sankcijām.
Statoil ASA, kurā Norvēģijas valdībai pieder vairākums akciju, šonedēļ paziņoja, ka plāno attīstīt četrus naftas urbumus Krievijā kopā ar Krievijas valsts uzņēmumu Rosņeftj. Divi no tiem plānoti Rietumsibīrijā jau šogad, vēl divi - no naftas platformām Ohotskas jūrā 2016. gadā, atsaucoties uz Statoil runasvīru Knutu Rostadu, vēsta Bloomberg. Viņš arī paudis viedokli, ka Statoil aktivitātes nepārkāpj līdz šim noteiktās sankcijas, un atzīmējis, ka nepieciešama Norvēģijas valdības piekrišana projektam, tiesa, nepaskaidrojot, cik tālu ir ar tās saņemšanu.