Saeimas paziņojumu par Krievijas agresiju Ukrainā deputāti apsprieda sešas stundas, un to atbalstīja 65 deputāti no valdības partijām Vienotības, Visu Latvijai!-TB/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienības, Reformu partijas un visi neatkarīgie deputāti - arī no Saskaņas centra ievēlētais Vladimirs Reskājs. Saskaņas centra 28 deputāti balsoja pret paziņojumu. «Mēs esam par Ukrainas teritoriālo nedalāmību, pret karaspēka izmantošanu un par konfliktu demokrātisku risināšanu. Taču mēs arī esam par atbildību politiskajos paziņojumos un uzskatām, ka paziņojumi, kas ir steidzīgi pieņemti pret Krieviju, nenozīmē automātiski labumu Latvijai,» sēdē sacīja Sergejs Potapkins (SC).
Cer uz dialogu
Latvijas valdības vārdā atbalstu paziņojumam izteica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), uzsverot, ka Latvija atbalsta arī Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas asociācijas līguma noslēgšanu. Ministrs atgādināja, kā pērnā gada nogalē Ukrainas valdība pieņēma lēmumu apturēt gatavošanos līguma noslēgšanai, kas acīmredzot bijis pretrunā ar Ukrainas sabiedrības vēlmēm, jo uzreiz pēc ES un Austrumu partnerības Viļņas samita naktī uz 30. novembri sākās protesti Neatkarības laukumā. Latvija atbalsta arī ES sagatavoto finansiālo palīdzību Ukrainai, kas pašlaik ir 11 miljardu eiro apmērā.
Ja situācijas eskalācija Ukrainā nemazināsies, būs jārunā par stingrāku pasākumu kompleksu pret Krievijas Federāciju, uzskata ārlietu ministrs. Tādā gadījumā būtu jāaptur arī sarunas par ES un Krievijas bezvīzu režīmu. «Kamdēļ mums vajadzīgs bezvīzu režīms, ja mums 2014. gada tūrisma sezona Krimā ir sākusies tādā military stilā, kur cilvēki var iebraukt ar bruņutransportieriem kā pašu modernāko tūrisma autobusu?» piebilda E. Rinkēvičs. Viņš pieļāva, ka varētu lemt arī par agresijas izraisīšanu atbildīgo Krievijas amatpersonu iekļaušanu ES sankciju sarakstos. «Man ļoti gribētos cerēt, ka šos pasākumus nevajadzēs īstenot, ka Eiropas Savienības un Krievijas, Krievijas un Ukrainas, NATO un Krievijas dialogs palīdzēs normalizēt situāciju,» teica ārlietu ministrs.
Latvijai ir ko mācīties
Arī Latvijai ir daudz ko mācīties no notikumiem Ukrainā. Šim ārlietu ministra secinājumam piekrita arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš izteica nožēlu, ka Latvija nespējot pildīt savas saistības un ieguldīt valsts aizsardzībā divus procentus no iekšzemes kopprodukta, atvēlot tai mazāk nekā vienu procentu. Latvija uz vienu iedzīvotāju drošības jomā vidēji tērē trīs reizes mazāk nekā citas ES dalībvalstis, norādīja aizsardzības ministrs.
Lai gan amatpersonas iepriekš sacījušas, ka Latvijas drošībai tiešu draudu nav, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) sēdē teica: «Mēs esam apdraudēti vairāk nekā pirms pusgada. Baltijas jūras reģiona draudi ir pieauguši.» Vairāki deputāti uzsvēra, ka būtiski ir panākt Baltijas valstu vienotību. «Brīdī, kad apdraudējums Latvijas drošībai ir sasniedzis augstu līmeni, ceram, ka politiķi sapratīs - šis ir izšķirošs brīdis stiprināt mūsu valsts drošību,» teica Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāts Jānis Dombrava, minot viņa partijas piedāvātos pasākumus. Tā aicina apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, piedāvā stiprināt zemessardzi, nodrošināt atklātāku ārvalstu finansējuma plūsmu nevalstiskajām organizācijām, jo tās var būt Krievijas mātesorganizāciju filiāles, kas īsteno sabiedrības šķelšanu. «Šobrīd Krievija vēlas, lai Latvija iet tās pavadā un pati atdod savu neatkarību, lai rudenī varētu ar vieglu roku valdībā ievest Putina sadarbības partneri,» sacīja J. Dombrava, runājot par SC līgumu ar partiju Vienotā Krievija. Tāpēc ir svarīgi nostiprināt savu valsti, valodu un ekonomisko patstāvību, lai saglabātu neatkarīgu Latviju, sacīja deputāts.