Viņš, tāpat kā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs (ZZS), atbildot deputātiem, piekrita - ja nebūtu Krievijas agresijas Ukrainā, ļoti iespējams, ka Saeima šovasar nebūtu pieņēmusi Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas paredz līdz 2020. gadam nodrošināt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta.
Pakāpenisku finansējuma palielināšanu, kas nākamgad būs 1% no IKP, paredzēja jau 2012. gadā pieņemtā Valsts aizsardzības koncepcija, taču līdz krīzei Ukrainā deputāti vilcinājās nodrošināt tās izpildi. Vēlēšanu gadā valsts budžets Saeimai ir jāizskata īsākā laikā, tāpēc, apzinoties šī jautājuma nozīmīgumu, A. Latkovskis organizēja komisijas tikšanos ar nozares vadību pirms budžeta likuma saņemšanas Saeimā, lai deputāti būtu labāk sagatavoti tā izskatīšanai.
Valsts aizsardzībai paredzēts finansējums 226 miljoni eiro, papildus jaunajām politikas iniciatīvām ir piešķirti 19,2 miljoni, informēja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Viņš atzina, ka cerības saistījās ar lielāku summu - ap 30 miljoniem eiro. Papildus piešķirtais finansējums plānots paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai, Speciālo uzdevumu vienības spēju attīstībai, kā arī Zemessardzes attīstībai, kurai nākamgad varētu paredzēt 3,3 miljonus eiro. Iecerēts nodrošināt Zemessardzi ar formām tāpat kā profesionālos karavīrus. Nākamajos gados ir nodoms par vairākiem tūkstošiem palielināt zemessargu skaitu, kas tagad ir astoņi tūkstoši.
Prioritāšu vidū ir arī Jaunsardzes attīstība, kurai 2015. gadā plānots viens miljons eiro. No šīs summas tiks finansēta arī jaunsargu apmācība. Katrai pašvaldībai ir jānodrošina Jaunsardzes instruktori, kādu vēl neesot 12 pašvaldībās. Jaunsargu skaitu ir iecerēts palielināt no 6500 līdz aptuveni 9000. Runājot par profesionālo karavīru skaita palielināšanu, aizsardzības ministrs bija rezervētāks, jo mērķis esot nodrošināt tagad jau dienošos karavīrus «ar pilnvērtīgu apmācību procesu». Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube atzina, ka ir lietas, kuras var iegādāties uzreiz, kā ekipējums, formastērpi, bet tajā pašā laikā ir sarežģītas sistēmas, kas prasa sagatavošanās laiku. R. Graube pieļauj, ka tikai 2020. gadā varēs runāt par minimālo valsts pašaizsardzības spēju nodrošināšanu. Komisijas sēdē Ringolds Balodis (NSL) ierosināja diskusiju par obligāto militāro apmācību, jo kā pasniedzējs novērojis, ka «Juridiskās fakultātes studenti ir dzīves nogurdināti un fiziski mazattīstīti». Nozares vadība norādīja uz studentu iespējām iesaistīties Zemessardzes studentu bataljonā.