Ķīna izvairīga
Viens no galvenajiem ASV prezidenta Baraka Obamas rīkotā pasaules kodolvalstu saieta uzdevumiem bija panākt virzību jautājumā par jaunu starptautisko sankciju piemērošanu pret Irānu, kuras kodolprogramma radījusi bažas, ka neprognozējamā un pret Rietumiem noskaņotā valsts cenšas iegūt kodolieročus. Lai Vašingtonas lolotā ideja realizētos, svarīgi pārliecināt arī Ķīnu un Krieviju, kuras ir starp piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm un uztur ciešu sadarbību ar Teherānu.
Pēc pirmdien notikušās sarunas starp B. Obamu un Ķīnas prezidentu Hu Dzjiņtao amerikāņu puse ziņoja, ka ķīnieši pauduši bažas par Irānas kodolprogrammu un abi prezidenti vienojušies par nepieciešamību sagatavot ANO rezolūcijas projektu par stingrākiem ierobežojumiem pret Irānu. Tomēr Ķīnas delegācijas pārstāvji sacīja, ka ANO Drošības padomei ir jārīkojas, lai risinātu Irānas kodolprogrammas jautājumu, bet tam esot jānotiek sarunu ceļā, vēsta Reuters.
Arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs kārtējo reizi iebilda pret sankcijām, kas varētu kaitēt Irānas iedzīvotājiem. «Jaunās sankcijas nedrīkst novest pie humānās katastrofas, kad visa irāņu tauta sāks ienīst pārējo pasauli,» televīzijas ABC raidījumā Good Morning America sacīja Kremļa galva.
Irāna un vēl viena «ļaunuma ass» pārstāve - Ziemeļkoreja - uz Vašingtonas samitu nebija aicinātas.
Al Qaeda faktors
Tomēr samita centrālais jautājums bija globālie pasākumi aizsardzībai pret kodolmateriālu zādzībām, to nelegālu tirdzniecību un nonākšanu teroristu rokās. «Divdesmit gadus pēc aukstā kara beigām mēs saskaramies ar ļaunu vēstures ironiju - kodolkara risks starp valstīm ir mazinājies, bet atsevišķa kodoluzbrukuma risks ir audzis,» sacīja Baltā nama vadītājs.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Ikia Amano informēja, ka vidēji reizi divās dienās tiek saņemta jauna informācija par incidentiem, kas saistīti ar kodolmateriālu zādzību vai kontrabandu, bet ASV galvenais pretterorisma eksperts Džons Brenans brīdināja, ka teroristiskā organizācija Al Qaeda jau 15 gadus vēlas iegūt kodolieročus.
Par nelielu samita namatēva panākumu var uzskatīt Ukrainas paziņojumu, ka tā līdz 2012. gadam atbrīvosies no visiem augsti bagātinātā urāna krājumiem. Tās rīcībā ir aptuveni 90 kilogramu šī kodolmateriāla, kas esot pietiekami, lai saražotu vairākus kodolieročus.
ASV cer, ka arī citas valstis sekos Ukrainas piemēram, tomēr Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņoja, ka neatteiksies no kodolieročiem, jo viņš «nevarot pakļaut briesmām savas valsts nacionālo drošību».