» Ministrijas dati arī liecina, ka ar katru gadu strauji pieaug Latvijas meža nozares produktu eksports uz Ķīnu.
Jāatgādina, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš janvārī pauda: «Darīšu visu, lai atbalstītu jau esošo kontaktu paplašināšanu starp abām valstīm [Latviju un Ķīnu], kā arī jaunu radīšanu.» Andris Bērziņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski turpināt nostiprināt politiskos kontaktus ar Ķīnu, lai radītu priekšnoteikumus sadarbībai ekonomikā, izglītībā un kultūrā, paziņojis Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un «Latvijai jau tagad izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem», norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un, vērtējot mūsu valstī ražoto piena produktu iespējas Ķīnas tirgū, bilda, «piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā».
Par plāniem iekarot Ķīnas tirgu nesen paziņoja arī graudu pārstrādes uzņēmuma a/s Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis, norādot, ka «uz Ķīnu plānots eksportēt Herkulesa auzu biezputras ar speciāli šim tirgum izvēlētām, pielāgotām garšām».
Jāpiebilst, ka 2014. gadā Ķīna kļuvusi par pasaulē lielāko investīciju saņēmēju, bet Ķīnas juaņa kļuvusi par piekto pasaulē visvairāk lietoto maksājumu valūtu, šajā valūtā veikto pārrobežu darījumu vērtībai pērn vairāk nekā dubultojoties, vēsta LETA.