Referendums palīdzēs iecementēt V. Orbāna un viņa vadītās partijas Fidesz pozīcijas pirms 2018. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanām. Tajā pašā laikā viņam ir izdevies piesaistīt uzmanību arī ārpus Ungārijas. Tas ir svarīgi V. Orbāna mērķim panākt, ka dalībvalstis atgūst daļu no pilnvarām, ko tās ir deleģējušas ES ierēdņiem Briselē.
Novērš uzmanību
Vairāk nekā 98% referenduma dalībnieku atbildēja «nē» uz biļetenā uzdoto jautājumu: «Vai jūs piekrītat, ka Eiropas Savienība var likt obligāti pārvietot uz Ungāriju citu valstu pilsoņus pat bez Ungārijas parlamenta akcepta?» Tomēr balsojumā piedalījās tikai 43% jeb 3,3 miljoni no astoņiem miljoniem Ungārijas balsstiesīgo pilsoņu, pavēstījusi valsts vēlēšanu komisija.
No vienas puses, referenduma iznākumu var vērtēt kā V. Orbāna pret migrantiem noskaņotās valdības uzvaru, bet, no otras, - kā pamatīgu izgāšanos. Valdības pozīciju atbalstījušo ungāru daudzums ir iespaidīgs, bet vēlētāju kūtrums pat pēc vairākus desmitus miljonu eiro izmaksājušas pirmsreferenduma kampaņas, kurā migranti tika sasaistīti ar terorismu, varētu liecināt, ka migranti un patvēruma meklētāji nebūt nav lielākā problēma, par ko satraucas ungāri.
Ungārijas opozīcijas partijas, kas pirms referenduma nespēja definēt vienotu nostāju, pieprasījušas V. Orbāna atkāpšanos, vainojot viņu baiļu pret imigrantiem sēšanu sabiedrībā, lai gan 10 miljonu iedzīvotāju lielā valsts pērn piešķīra patvērumu tikai 508 cilvēkiem.
«Orbāns tīši maldina Ungārijas iedzīvotājus viszemiskākajā veidā. Koncentrēšanās uz migrantiem novērš uzmanību no valdības korupcijas skandāliem un drausmīgo situāciju veselības aprūpes sistēmā un izglītībā,» centriski kreisās opozīcijas partijas Dialogs Ungārijai līdzpriekšsēdētāja Tīmea Sabo sacīja izdevumam The New York Times.
Pats V. Orbāns uzskata, ka ES vadītājiem ir jāņem vērā referenduma iznākums, jo procentuāli vairāk ungāru nobalsojuši pret ES migrantu kvotām nekā par Ungārijas dalību ES pirms 13 gadiem. Viņš arī paziņojis par savu nodomu veikt grozījumus Ungārijas konstitūcijā, kas atainotu ungāru izvēli referendumā.
Eiroskeptiķu līderis
Ungārijas premjers ir viens no redzamākajiem pretiniekiem ES ietekmīgākās dalībvalsts Vācijas kancleres Angelas Merkeles «atvērto durvju» pieejai, risinot Eiropas lielāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara. Pērn vairāk nekā 400 tūkstoši migrantu šķērsoja Ungāriju, lai nokļūtu turīgākās valstīs Rietumeiropā. Šajā gadā migrantu plūsma ir dramatiski samazinājusies, pateicoties Ungārijas lēmumam uzbūvēt žogu uz robežas ar Serbiju un Horvātiju.
Šo soli plaši kritizē ārvalstīs, bet Ungārijas sabiedrībā tam ir liels atbalsts. Tas acīmredzot bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc V. Orbāns nolēma sarīkot referendumu par ES migrantu kvotām, lai gan līdz šim plāns ir cietis neveiksmi, jo no 160 tūkstošiem cilvēku nav pārvietoti pat 6000. Ungārija joprojām nav uzņēmusi nevienu no 1294 personām, kas tai pārvietošanas plāna ietvaros būtu jādara.
Cilvēktiesību organizācijas Amnesty International Eiropas nodaļas vadītājs Džons Dalhuisens Ungārijas referendumu uzskata par V. Orbāna centieniem iekarot starptautisko uzmanību. «Viņš sevi parāda kā radikāli atšķirīgas migrācijas politikas ideologu. Pretēji Merkeles «lai viņi brauc» pieejai Orbāna Eiropas migrācijas krīzes risinājums ir «nepieļaut neviena ierašanos»,» Dž. Dalhuisens sacīja CNN.
Opozīcijā esošās Ungāru liberālās partijas līderis Gābors Fodors uzskata, ka V. Orbāna personīgais mērķis ir kļūt par «nepieciešamu un neapšaubāmu eiroskeptiķu un populistu līderi».