Gaidīs rudeni
Šobrīd Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau noteikusi datumus parakstu vākšanai par grozījumiem Satversmē, kas paredz pāreju uz valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā, kā arī parakstu vākšanai par apturētajiem likumiem, kas skar pabalstus. Visticamāk, rudenī varētu tikt izsludināta trešā parakstu vākšana.
Kampaņas rīkotāji mājaslapā za-rodnoj-jazik.lv jau apsveic sevi ar pirmo nozīmīgo uzvaru, norādot, ka līdz 19. aprīlim savākti 10 377 paraksti, atbalstot iniciatīvu noteikt krievu valodai valsts valodas statusu. Iniciatori neslēpj, ka nesteigsies ar parakstu iesniegšanu, jo tad CVK noteiks parakstu vākšanu vasarā, kad likumā noteiktos 153 232 parakstus varētu arī nesavākt. CVK pārstāve Kristīne Bērziņa norādīja, ka vienas parakstu vākšanas izmaksas ir aptuveni Ls 500 000. Jau izsludinātajām parakstu vākšanām izmaksas būs nedaudz mazākas, jo daļēji tām sakrīt norises laiks, lai arī darbinieki katrai parakstu vākšanai būs citi. Ja vajadzīgos parakstus savāks, Satversmes grozījumi nonāks Saeimā. Ja tos noraidīs, būs jāizsludina referendums, bet tā izmaksas tiek lēstas ap diviem miljoniem latu. Eksperti atzīst, ka tik lielu krievvalodīgo aktivitāti sekmējis VL-TB/LNNK ierosinājums pakāpeniski pāriet uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu valsts skolās. J. Osipovs Dienai neslēpa, ka viņu īpaši neuztrauc izmaksas, ko no valsts budžeta prasītu divvalodības nostiprināšana, sakot, ka tas ir ievērojami mazāk nekā karš Irākā un Afganistānā. Viņš uzskata, ka divu valsts valodu ieviešana liktu mainīties ierēdņu sastāvam un ministrijās izzudīšot «ģimeņu klani», daļai ierēdņu nākšoties braukt atpakaļ uz laukiem, no kurienes tie nākuši. «Katrā departamentā nevis četras meitenes dzers kafiju, bet divas - viena latviete, viena krieviete,» savu vīziju pauda J. Osipovs. Tiesa, divu valodu jautājums nekādā tiešā veidā nav saistīts ar ierēdņu skaita samazināšanu.
Nesteidzas rēķināt
Ne valsts, ne pašvaldības institūcijas vēl nesteidz rēķināt iespējamās izmaksas, cik divas valsts valodas varētu prasīt, jo šobrīd nav iespējams prognozēt, vai referendums par to vispār notiks un vai tas beigsies tā, kā cer tā iniciatori. Ministru kabineta preses sekretāra p. i. Laine Kučinska atzina, ka aprēķini nav veikti un tuvākajā laikā arī netiks veikti. Tāpat vismaz šobrīd nekas neliecina, ka kāda amatpersona ņemtu par pilnu Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas rosinājumu ielu nosaukumus rakstīt arī minoritāšu valodās. Piemēram, Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) izteicās, ka pagaidām nekur nav definēts, tieši ko nozīmē divas valsts valodas un uz kādām dzīves jomām to lietošana būtu attiecināma: «Tikai tad, kad likums noteiks prasības šo divu valsts valodu ieviešanai, varēs veikt aprēķinus par iespējamām izmaksām. Arī jautājums par Rīgas ielu nosaukumu rakstīšanu divās valodās Rīgas domē nav aktualizēts, līdz ar to nosaukumu plāksnītēm nevar pateikt iespējamo iepirkuma summu.» Samērā labvēlīgi noskaņots pret oficiālo divvalodību ir Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC), norādot, ka jau šobrīd dome sniedzot informāciju iedzīvotājiem krievu valodā un mēģinot palīdzēt ar dokumentu tulkošanu tiem, kas valodu nesaprot. Viņaprāt, lielus ieguldījumus divu oficiālo valodu ieviešana neprasītu, jo neesot obligāti visus dokumentus dublēt krievu valodā, bet tikai nāktos atbildēt krieviski uz krievu valodā iesniegtiem dokumentiem un vēstulēm. Oficiālu statusu krievu valodai A. Bartaševičs saista ar cieņas izrādīšanu krievu minoritātei, kas Rēzeknē ir ap 45% no iedzīvotāju skaita.