Vasaras beigās Stefanam ārsti norīkoja ķīmijterapiju un steidzīgu ārstēšanos, lai «savāktu» audzēju un vēlāk varētu veikt operāciju. Slimnīcā Stefana mamma Inta uzzināja, ka ir iespēja palikt pa nakti arī Vecāku mājā - vietā, kura atrodas blakus slimnīcai un kurā var parunāties ar līdzīgā situācijā nonākušajiem, pārnakšņot un atpūsties, kad bērns guļ vai ja viņu apmeklēt nav iespējams.
Šeit bija viss
Kamēr mamma ar dēlu atradās slimnīcas palātā, tētis varēja atpūsties, strādāt un saimniekot Vecāku mājā. «Tā bija brīnišķīga iespēja, kas mums tika dota, - ja šīs mājas nebūtu, mums, visticamāk, pietrūktu spēka,» stāsta Artūrs. Viņš no vecākiem bija pirmais, kurš ienāca miera ostā, kā to dēvē pāris. «Biju iedomājies, ka šeit būs tikai gulta un labierīcības. Kad ienācu, biju pārsteigts, jo šeit bija viss - virtuve, sadzīves tehnika un arī duša,» atceras Stefana tētis un piebilst, ka tieši iespēja saimniekot virtuvē deva ļoti daudz, jo dēls neēda visu, ko deva slimnīcā, tāpēc bieži nācās gatavot pašiem.
Ik mēnesi vienu nedēļu ģimene varēja pavadīt mājās Jelgavā, taču visu pārējo laiku vecāki ar dēlu dzīvoja Rīgā. «Mums Vecāku māja uz pusgadu bija kļuvusi par mājām,» atzīst Inta un stāsta, ka aizmigt viņa varējusi tikai tur. Palikt Vecāku mājā vecāki izlēma arī attāluma dēļ - bija situācijas, kad Intai vienai pie dēla kļuva grūti un sauciens pēc vīra bija steidzams. «Zvanīju un lūdzu - nāc pēc piecām minūtēm, es vairs netieku galā,» atceras Inta un piebilst - ja nebūtu Vecāku mājas, pie slimnīcas būtu jāceļ telts.
Vecāku mājā morālu atbalstu sniedz tur strādājošie brīvprātīgie, kā arī speciālisti - psihologs, kapelāns, kā arī sociālais pedagogs un sociālais darbinieks. Tur pēc padoma vērsās arī Stefana vecāki. «Zinājām, ka daudzi bērni ar šādu diagnozi aiziet no dzīves. Tieši tāpēc gājām, jo vienkārši vajadzēja padomu,» saka Inta.
Ziemassvētku brīnums
Decembra beigās puikam bija magnētiskā rezonanse, tika pārbaudīts, vai audzējs ir samazinājies un vai tas nav izplatījies uz citiem orgāniem. Pēc šīs procedūras ārsti konstatēja, ka ļaundabīgā audzēja vairs nav. «Mēs to saucam par Ziemassvētku brīnumu - labo ziņu mums paziņoja Vecgada vakarā,» atceras Inta. Lai pilnīgi izārstētos, puikam palicis vēl viens ķīmijterapijas kurss Latvijā, kā arī šūnu transplantācija un ķīmijterapija Lietuvā. Vecāki atzīst, ka savu artavu devusi arī miera osta. «Pie Stefana mēs vienmēr gājām ar enerģiju un mieru, tā vēstot, ka viss būs labi. Paši mieru guvām Vecāku mājā. No slimnīcas uz Vecāku māju gāju nokārtu degunu, tur pagulēju diendusu, sakārtoju domas, iedzēru tēju un atkal varēju pat aulekšiem skriet pie dēla,» stāsta Stefana mamma.
Jaunā ģimene no Vecāku mājas izrakstījusies tikai pagājušonedēļ, kad skaidri apzinājusies, ka dēla veselība ir krietni uzlabojusies un palikusi tikai atveseļošanās. Inta un Artūrs norāda, ka tieši palīdzīgā roka un klātbūtne, ko sniedza speciālisti un brīvprātīgie Vecāku mājā, ir nenovērtējams atbalsts vecākiem, kad viņu bērnu ir skārusi nopietna slimība.
Šogad Vecāku māja kopš renovācijas svin piecu gadu jubileju. Tas ir lielākais projekts, kas veiksmīgi ticis realizēts Bērnu slimnīcas fonda un laikraksta Diena kopīgajā labdarības akcijā Saulainas dienas. «Nepilnos trīs gados cilvēki saziedoja vairāk nekā 550 000 eiro, lai vecākiem Bērnu slimnīcā būtu iespēja būt blakus bērnam un saņemt arī viņiem nepieciešamo atbalstu. Šobrīd ne slimnīcas personāls, ne Vecāku mājas darbinieki nespēj iedomāties, ka šādas iespējas varētu nebūt,» stāsta Bērnu slimnīcas fonda direktore Liene Dambiņa. Mājā strādājošie speciālisti un vairāk nekā 140 brīvprātīgo ir radījuši sirsnīgu un mierīgu atmosfēru, kas tik ļoti nepieciešama vecākiem pat 24 stundas diennaktī. Mājas uzturēšanā piecu gadu laikā Bērnu slimnīcas fonds, piesaistot atbalstītājus, ir ieguldījis vairāk nekā 250 000 eiro, un uz nākamajiem diviem gadiem ir izdevies iegūt arī mājas patronu - Maxima Latvia -, kas ik mēnesi apmaksās organizācijas izdevumus.