Šīs peldvietas gan atrodas tālu no pilsētas centra, un cilvēki bieži vien izvēlas peldēties arī neatļautās vietās, piemēram, Daugavā. Šajās peldvietās notiek arī negadījumi ar letālām sekām, jo tajās nav glābēju staciju. To apzinoties, pašvaldība pagājušonedēļ uzdevusi pilsētas Austrumu izpilddirekcijai, kuras teritorija aptver Maskavas priekšpilsētu, Ķengaragu un citus rajonus, kuros nav oficiālu peldvietu, apzināt iespējas tādu ierīkot Daugavā. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) gan Dienai ar savas preses sekretāres starpniecību norādīja, ka «šobrīd pašvaldībai prioritāte ir labiekārtot esošās oficiālās peldvietas».
Rīgas Austrumu izpilddirekcija pašlaik nodarbojas ar iespējamo vietu izpēti, sākot no Dārziņiem un beidzot ar Zaķusalu, bet, ja kādu vietu atzīs par labu esam, oficiāla peldvieta tur varētu tikt ierīkota tikai nākamgad, Dienai pastāstīja izpilddirekcijas pārstāve Aija Briede. «Vides veselības centrs veic analīzes par ūdens kvalitāti Daugavā, bet Daugavai ir arī sarežģīts reljefs, varbūt būtu jāveido speciāli norobežojumi, tādēļ pašlaik nevaram pateikt, ka 100% tiks atļauts ierīkot oficiālu peldvietu. Pēc divām trim nedēļām saņemsim atbildes,» viņa skaidroja.
Savukārt pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis norādīja, ka oficiālo pludmaļu uzturēšana esot «samērā dārgs prieks», jo, piemēram, jāalgo glābēji. Šogad oficiālo pludmaļu uzturēšanai atvēlēti 50 000 latu, kā arī 70 000 latu jaunas glābēju stacijas izveidošanai Daugavgrīvas peldvietā. Savulaik domāts arī par oficiālas peldvietas ierīkošanu Juglas ezerā, bet tas atzīts par pārāk aizaugušu. «Kopā Rīgas administratīvajā teritorijā oficiālās pludmales ir ap 20 kilometru garumā, bet Rīga ir ļoti bagāta ar ūdenstilpēm, tādēļ pat teorētiski pie katras vietas, kur cilvēki iet peldēties, oficiālu peldvietu uztaisīt nevar. Saprotam, ka cilvēki ies, kur viņi gribēs, tādēļ sezonas laikā tiek norīkotas papildu policijas patruļas, bet jāsaprot, ka tie nav glābēji. Ja cilvēki iet uz neoficiālajām peldvietām, viņiem jāatbild pašiem par sevi, bet mēs aicinām izmantot oficiālās,» skaidro U. Vidauskis.
Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) pārstāve Inese Tīmane norāda, ka glābēji oficiālajās peldvietās strādā no desmitiem rītā līdz desmitiem vakarā un kopš 2003. gada šajās peldvietās nav bijis neviena noslīkušā. Pērn izglābti 13 slīcēji un vēl 118 atpūtniekiem sniegta medicīniskā palīdzība. «Ikviena stihiski izveidojusies peldēšanas vieta ir bīstama, jo ūdenstilpes gultne nav pārbaudīta, nav zināms, kāda tā bija vakar un kas tur iemests šodien, kādi priekšmeti ūdens dzīlēs atrodas. RPP darbinieki neoficiālās peldvietas pārbauda iespēju robežās,» viņa brīdina.