Gada sākumā rakstu par tēmu, par kuru negribas pat domāt. Taču dzīvnieku patversmēs esmu noklausījusies daudzus suņu un kaķu likteņstāstus. Bieži tie sākas ar vārdiem «šim nomira saimnieks, tai saimniece nokļuvusi slimnīcā un par dzīvnieciņu vairs nebija kam parūpēties». Arī Dienas dzīvnieku lapas bārenīšu slejās daudz sludinājumu par dzīvniekiem, kuru saimniekiem šīs zemes gaitas beigušās. Daudz tādu stāstu ir portālos Draugiem.lv un Facebook.
Cilvēks nedrīkst būt egoists. Protams, bieži vecumā gribas sev līdzās mīļu dzīvnieciņu, ar kuru kopā kliedēt vientulību, taču - gadi dara savu, un tas ir jāapzinās. Dzīvnieku ņemot, jāpadomā par viņa nākotni desmit un vairāk gadu garumā un jāvienojas ar kādu cilvēku, kas turpinātu gādāt par mīluli, ja saimnieks nokļūs slimnīcā vai, nedod Dievs, nekad vairs nevarēs parūpēties par savu saulstariņu.
Šo rakstu, nevarot nedomāt par savu četrus gadus veco Beibi. Lai Dievs mūs visus sargā jaunajā gadā!