«Magnēta spēks tiek nodots no dzelzs dzelzij līdzīgi tam, kā mūzas radīta iedvesma caur dzejnieku un aktieri tiek nodota klausītājam,» teicis sengrieķu filozofs Platons, kuru dēvē par vienu no Rietumu kultūras stūrakmeņiem. Tas brīdis ir klāt! Platona dialogs Dzīres nebūs akadēmisks lasījums vai lekcija, bet gan izrāde Jaunajā Rīgas teātrī. Sarakstīts apmēram 387. gadā p. m. ē., kad pēc ceļojumiem pa Vidusjūras zemēm Platons atgriezās Atēnās, šis darbs bijis interesants dažādu laikmetu domātājiem - tas ietekmējis rakstniekus, komponistus, gleznotājus, ticis arī filmēts un iestudēts teātrī. Ideja dramatizēt Platona dialogus ilgi vajājusi filozofu Uldi Tīronu, līdz viņa vadībā, veidots pēc dialoga Dzīres motīviem, tapis iestudējums Mielasts, kas šovakar, 17. novembrī, JRT piedzīvo pirmizrādi.
«Tā nebūs lekcija, bet izrāde ar dekoratīviem izrotājumiem,» informē aktieris Kaspars Znotiņš, kuram izrādē ir Agatona - dzejnieka, mākslas pārstāvja - loma. Tieši pie Agatona sanāk draugu pulciņš, lai atzīmētu viņa uzvaru traģēdiju festivālā 416. gadā p. m. ē. Vīna baudīšana tiek pavadīta sarunās par tieksmēm un dziņām, slavinot Erotu. Šķietami nevainīgās sarunas par mīlestību beidzas ar to, ka visus tajās iesaistītos pilsoņus drīz vien apsūdz bezdievībā un netikumībā. Ievadīti augstākajās mīlas zinātnes pakāpēs, mielasta dalībnieki tā arī nenonāk pie apjausmas, ka bez filozofiskas pārbaudīšanas ne viņu, ne valsts dzīvei nav nekādas jēgas. «Tur valsts elites pārstāvji runā nevis par politiskām un valstiskām lietām, bet - par mīlestību,» stāsta K. Znotiņš un aicina iztēloties sengrieķu dzīru situāciju mūsdienās.
Par neparastu iestudējuma tapšanā varētu saukt faktu, ka izrādes režisors ir filozofs Uldis Tīrons. «Uzsvars tiek likts ne tikai uz tekstuālo informāciju, bet arī formu,» saka K. Znotiņš. «Protams, ir savādāk nekā tad, ja strādā profesionāls režisors, bet vīzija viņam ir sen skaidra, un atliek tikai radīt.»
Savukārt U. Tīrons pats izteicies, ka «Platona iestudēšana ir nāvīgs pasākums. Platona saprašana - un arī nesaprašana - var izmanīt skatu uz to, kas pirms brīža vēl likās nozīmīgs, tajā skaitā - pašam savā dzīvē. Psiholoģiskiem stāvokļiem mēs varam iztēloties atbilstošu plastisku iemiesojumu; tam, par ko runā Platons, šķietami nav citas formas kā vārds. Tādējādi šis pasākums teātrī ir jaunas, nebijušas vietas radīšana: tā ir kā tā sala, kurā nonāk, kad saskaras ar priekšstatu neiespējamību. Un dīvaini: visatbilstošākais noskaņojums šim nelielajam «ceļojumam» man šķiet nevis dramatiska nopietnība, bet jautrība.»
Izrādes māksliniece ir Monika Pormale, oriģinālmūziku sarakstījis baltkrievu Viktars Kapicko. Iestudējumā piedalās aktieri Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Ivars Krasts, Ģirts Krūmiņš, Jevgēnijs Isajevs, Andis Strods, Varis Piņķis un Guna Zariņa. Tuvākās izrādes - 19., 28., 29. novembrī.