Eksperti gan nenoliedz - nevar pilnīgi izslēgt iespēju, ka oriģinālākie partiju kampaņu veidotāji atradīs kādu brīvu likumu spraugu, kurā iespraukties. Pagaidām vienīgās aizdomas radot politiķa Aināra Šlesera tēla veidotāja Ērika Stendzenieka publiskie izteikumi par kampaņas plāniem - tā būšot kā milzīga labdarības akcija.
Salīdzinoši nesen pie politiskā apvāršņa parādījušās divas biedrības - Meierovica biedrība, ko saista ar apvienību Vienotība, kā arī uzņēmēju veidotā kustība Par labu Latviju (PLL), kas tiek saistīta ar LPP/LC un Tautas partijas tandēmu. Izskanējis pieļāvums, ka PLL varētu kļūt par politisku partiju, taču biedrības valdes locekle Ieva Plaude-Rēlingere Dienai noliedz šādu iespēju. Viņa gan norāda: «Mēs atklāti atbalstīsim tās partijas, kuru programmas un 2011. gada budžeta projekts atbildīs mūsu prasībām.» Savukārt Meierovica biedrības dibinātāja Sarmīte Ēlerte sola, ka biedrība priekšvēlēšanu laikā neiesaistīsies dārgās «smadzeņu skalošanas kampaņās». Tomēr biedrības pārstāvji runāšot ar cilvēkiem visdažādākajās formās, piemēram, konferencēs, diskusijās gan klātienē, gan internetā, ko likums arī neierobežo.
Likuma regulējums ir «pat ļoti pietiekams», lai nepieļautu trešo personu nonākšanu vēlēšanu kampaņu priekšplānā, izriet no KNAB priekšnieka vietnieka Alvja Vilka teiktā. Tagad trešajām personām ir gana stingri ierobežojumi un tās reklāmām drīkst tērēt ne vairāk kā 15 minimālās mēnešalgas, tātad 2700 latu. Ar šādu naudu var paveikt «ne sevišķi daudz» - var izvietot kādu reklāmu presē vai internetā, bet reklāmas rullīšiem lielajās televīzijās naudas nepietiks, norāda I. Kažoka. A. Vilkam ir iebildumi vienīgi par trešās personas definīciju likumā, kas, to burtiski lasot, ir «pašaura», taču KNAB parasti šo jautājumu skatot plašāk. A. Vilks arī netic, ka, ņemot vērā augstos tēriņu griestus (vairāk nekā pusmiljons latu), partijām būs tik daudz naudas, lai vēl papildus to virzītu caur trešajām personām. Tiesa, ja vēlēšanās ar kopīgu sarakstu startēs LPP/LC un TP, kas pierādījušas, ka kampaņām spēj tērēt lielas naudas summas, tām būs jāiekļaujas striktajā ierobežojumā.
I. Kažoka pieļauj, ka Meierovica biedrība savu darbību tiešām neizvērsīs plašāk kā diskusijas ar iedzīvotājiem, bet PLL gadījumā aizdomīgu darot Ē. Stendzenieka izteikums, ka gaidāmo kampaņu izvērsīšot kā milzīgu labdarības akciju. Ē. Stendzenieks gan pagaidām Dienai par kampaņas plāniem izsakās atturīgi, lielāku skaidrību solot nākamnedēļ. Taču pamatideja esot «vairāk darīt, mazāk muldēt». Kampaņa tiešām nebalstīšoties uz reklāmas klipiem, jo par tiem cilvēki parasti domājot, ka «būtu par to naudu kaut ko sabiedrībai derīgu izdarījuši».
Vai labdarību varētu izmantot priekšvēlēšanu aģitācijas un partiju finansēšanas ierobežojumu apiešanai? A. Vilks skaidro, ka ir divas iespējas. Ja ar labdarību nodarbojas partija vai apvienība, šie tēriņi tiek ierēķināti griestos. Taču, ja kāda biedrība sāk nodarboties ar labdarību un tas tiek asociēts ar kādu politisku spēku, tad KNAB ir ne tikai jākonstatē biedrības saikne ar partiju, bet arī labdarības saikne ar politisko aģitāciju, ko esot ļoti grūti pierādīt. Taču esot grūti iedomāties kādu piemērotāku likuma regulējumu, lai no tā izvairītos, jo priekšvēlēšanu laikā aizliegt visus labdarības pasākumus nevar.