Pirmie laureāti, t. i., nominanti jau zināmi. Kurš gan strīdēsies, ka būt izceltam 79 grāmatu konkurencē «jau nozīmē būt laureātam», kā nomināciju izziņošanas pasākumā Niceplace/Mansards uzsvēra Ventspils Rakstnieku mājas vadītāja Andra Konste.
«Jebkura laba grāmata piepildās laikā. Tai ir nepieciešams ne tikai izdevējs, nauda un paša talants, bet arī laiks. Šīs ir grāmatas, kas pamanītas un novērtētas šajā laikā,» teica žūrijas pārstāvis publicists, satori.lv galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins. «Liels prieks, ka žūrija bija maksimāli subjektīva,» par kolēģu spītīgajiem lēmumiem priecājas literatūrkritiķis Guntis Berelis, kurš prozas nominantu vidū īpaši apbrīno cilvēku, kurš atļāvies ķerties klāt «maģiskajam gadskaitlim - 1918». «Izrādās, cipars ir cipars, par ko jādomā,» nosaucot Paula Bankovska romāna 18 nomināciju, teica literatūrkritiķis.
Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijā bez minētajiem šogad strādāja arī Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants Aivars Eipurs, dzejnieks, tulkotājs un žurnāla Latvju Teksti redaktors Guntars Godiņš, dzejniece, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka, rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, grāmatu dizainere Rūta Briede, dzejnieks Artis Ostups, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Lita Silova. Eksperti vienprātīgi atzina, ka visgrūtāk bijis vienoties par nominējamiem tulkojumiem, jo to esot vismaz trīsreiz vairāk nekā oriģinālliteratūras, turklāt labā kvalitātē.
Speciālbalvu par ieguldījumu literatūrzinātnē nolemts piešķirt Evai Eglājai-Kristsonei par pētījumu Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti.
Nevienam no ekspertiem neesot bijis šaubu, ka balva par mūža ieguldījumu jāpiešķir Leonam Briedim. Jautājums tikai bijis - par ko tieši? Dzejnieks, tulkotājs, atdzejotājs, izdevējs, apmēram 150 dziesmu tekstu autors, scenārists. Leona Brieža darbības lauks ir sazarots un ietekme Latvijas grāmatniecībā un intelektuālās domas attīstībā - visai intensīva.
«Manuprāt, līdz šim nav pienācīgi novērtēts Leona Brieža paveiktais paša dibinātajā un vadītajā žurnālā Kentaurs XXI un izdevniecībā Minevra,» saka Guntars Godiņš. Daudziem Leona Brieža vārds saistās arī ar darbību žurnālā Grāmata. L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, svahili, albāņu u. c. valodām. Bet viņa mūža mīlestība ir spāņu valoda, kas šogad materializējās izdevumā Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs. «Šobrīd esmu savas dzīves visražīgākajā un apskaidrotākajā dzīves periodā, kad viss vēl tikai sākas,» teica kolēģu lēmuma aizkustinātais Leons Briedis.