Tā otrdien pēc valdības slēgtās sēdes informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš sacīja: «Līdzīgi kā visās Eiropas aviokompānijās, kurās jau pagājušajā gadā tika ieguldīts pamatkapitāla palielināšanā, arī airBaltic, lai varētu turpmāk attīstīties, ir nepieciešama kapitāla palielināšana.»
Atbildot uz jautājumu par iespējām airBaltic pamatkapitāla palielināšanā ieguldīt valsts līdzekļus, ministrs bija izvairīgs un norādīja, ka galvenais ir tas, lai aviokompānija turpinātu darboties, un droša sajūta būtu gan airBaltic darbiniekiem, gan pasažieriem. «Ar konkrētu risinājumu nākamajā valdības sēdē, kad tiks lemts šis jautājums (9. augustā), nāks Prudentia,» viņš klāstīja.
Atbilstoši Prudentia sniegtajai informācijai sarunas un sadarbība ar airBaltic privātajiem akcionāriem (valstij pieder 52,6%, privātajam investoram BAS - 47,2% akciju) ar katru dienu uzlabojas, piebilda U. Augulis. Pagaidām gan joprojām nav pieejami ne kompānijas 2010. gada finanšu rezultāti, ne arī šā gada pirmā pusgada rezultāti.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis žurnālistiem apliecināja, ka pašlaik svarīgākais ir nodrošināt, lai airBaltic būtu funkcionējoša padome un kompānija sniegtu pieprasīto informāciju par aviokompānijas darbību 2010. gadā un šogad pirmajā pusgadā. «Runāt par tālāko rīcību ar finansējuma ieguldījumu airBaltic, nesaņemot pilnu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, nav nekāda pamata,» viņš teica.
V. Dombrovskis arī piebilda, ka airBaltic ir jāturpina strādāt un attīsties un situācija ir jārisina sekmīgāk nekā «Parex bankas glābšana 2008. gadā».
BNS