Reģions atrodas ļoti tālu, un izteikti lielākajai daļai eksporta preču transporta izmaksas nemaz neatmaksājas. Tikmēr pats ministrs Dienai norāda, ka ir konkrētu jomu uzņēmumi, kuri šajā reģionā ir ieinteresēti, tāpēc būtu jārada iespēja tiem attīstīt biznesu. Īpaši sarunās tiek izcelta Brazīlija, kur 2017. gadā paredzēts atklāt Latvijas vēstniecību. Līdz šim ekonomiskā sadarbība ar Brazīliju nav bijusi pārāk spoža. Ekonomikas ministrijas dati atklāj ainu tikai par 2013. un 2012. gadu. Statistika rāda, ka eksports krities teju par ceturto daļu, savukārt imports - par gandrīz 17%.
Viedo iekārtu tālais ceļš
Visvairāk Latvija uz Brazīliju eksportē iekārtas balss un attēlu pārraidei, otro vietu ieņem kokizstrādājumi un raidaparatūra.
Roku Latīņamerikas tirgū ir ievingrinājis datu pārraides aparatūras ražotājs SAF tehnika. Runājot par Brazīliju, uzņēmuma vadītājs Normunds Bergs Dienai gan atzīst, ka kopumā nemaz tik viegli uzņēmumiem šeit nesokas un pēdējā laikā ejot kā pa kalniem. «Ja vienu brīdi Brazīlija likās ļoti perspektīva un strauji augoša, tad tagad tās izaugsme ir sabremzējusies. Tam ir dažādi iemesli. Iespējams, ekonomika bija pārkarsusi. Pērn pēdējā pusgadā ietekmi atstāja arī krītošās naftas un gāzes cenas, tāpat jāņem vērā arī publiskās pārvaldes nianses,» klāsta N. Bergs. Turklāt Brazīlija ir ļoti birokrātiska. «Tiem, kas raud par to, ka Latvija ir birokrātiska, es ieteiktu pamēģināt strādāt Brazīlijā, tad viņiem mūsu valsts liksies kā sapņu zeme. Lai nokārtotu tur vienu atļauju, vajag rēķināties ar apmēram pusgadu. Tam ir dažādi iemesli, sākot no sava tirgus protekcionisma, beidzot ar ierēdniecības vēlmi nodrošināt sev labas vecumdienas,» skaidro N. Bergs.
Tikai paceļot
Neviens no uzņēmumiem, kas atrodas Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru rindās, vēlmi eksportēt uz Latīņameriku izteicis neesot. Asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs Ārlietu ministrijas iniciatīvu vērtē skarbi. «Uzņēmumiem ir jāatrodas tur, kur tas ir nepieciešams pašiem uzņēmumiem. Tagad izskatās, ka pasūtījums tiek veidots nevis no tā, ko uzņēmējiem vajag, bet kur Ārlietu ministrija grib aizbraukt, deleģēt savus cilvēkus. Uzskatu, ka ministrijai vienreiz par visiem laikiem vajadzētu definēt, ko viņi var palīdzēt. Piemēram, mēs pirms jaunā gada palūdzām, lai vēstniecības mūsu partneriem izsūta apsveikumus Latvijas valsts vārdā par veiksmīgu sadarbību, un viņi tos nenosūtīja. Tad ir jautājums - ko viņi atbalsta?» sašutumu neslēpj H. Danusēvičs.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir citādās domās un norāda, ka interese par šo reģionu ir gan. Pagājušajā nedēļā notikusi kameras biedru tikšanās ar Latīņamerikas valstu vēstniekiem, un tajā piedalījušies teju 50 dažādu jomu uzņēmumu pārstāvji - sākot no informāciju tehnoloģijām, beidzot ar kosmētikas ražošanu un augstāko izglītību.
«Novērojot šo interesi, LTRK uzņēmējiem piedāvāja arī Latīņamerikas valstu tematisko vakaru, kurā par valstu kultūru, biznesa tradīcijām varēs uzzināt detalizētāk. Pavasarī kamera organizēs vizīti uz Čīli, Peru un Brazīliju. Jau tagad uz to ir pieteikušies kosmētikas, pārtikas ražošanas un loģistikas nozari pārstāvoši uzņēmumi,» Dienai norāda LTRK pārstāve Ieva Stumpe.
Vēl nav īstais laiks
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols Dienai atzīst, ka sadarbība ar Latīņameriku ir jāturpina, bet pagaidām tas ir Ārlietu ministrijas lauciņš. Viņš šobrīd neredz ekonomisko atdevi no LIAA pārstāvniecību atvēršanas šajās valstīs, kā arī nepieciešamību pēc citiem ieguldījumiem eksporta veicināšanai uz šo reģionu.
«Ja mēs konkrēti runājam par mērķtiecīgu Latvijas ekonomisko interešu aizstāvību, tad Latīņamerika noteikti šobrīd nav mūsu prioritāte. Laikā, kamēr Latvijai nebija ekonomisko pārstāvniecību Somijā un Itālijā, joprojām nav Spānijā, mēs neredzam jēgu vērt pārstāvniecību tik tālu. Turklāt šo ES valstu ekonomikas ir ļoti aktīvas, atrodas ģeogrāfiskā tuvumā, un to valstu uzņēmēji Latviju pazīst krietni labāk nekā Brazīlijas uzņēmēji. Mēs šādu valsts līdzekļu tērēšanu nevaram atļauties,» skaidro A. Ozols.
Arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola atzīstas, ka no uzņēmējdarbības viedokļa uz Latīņameriku būtisku iestrāžu nav. «Doma, ka mums ir jāmeklē jauni tirgi, pati par sevi ir laba, bet šobrīd es neredzu signālus, ka Latīņamerikā mums varētu veikties. Protams, augsto tehnoloģiju biznesam nav robežu un attālumam nav tik lielas nozīmes,» skaidro ministre, piebilstot, ka lielāka uzmanība patlaban tiek veltīta Centrālāzijas tirgus apgūšanai, jauni atbalsta mehānismi tiek piedāvāti eksportam uz Ķīnu. «Pērn noslēgta starpvaldību vienošanās par to, ka Ķīna ir gatava no mums iegādāties piena un gaļa produktus, līgumi gan vēl nav gatavi. Mums ir iespēja, atbilstoši sertificējot savas ražotnes, ieiet arī šajā tirgū. Janvārī Food Union atbilstoši Ķīnas tirgus prasībām sertificēja savu ražotni un tagad varēs sūtīt savus piena produktus,» atklāj D. Reizniece-Ozola.
Tikai iestrādes
Arī pats ārlietu ministrs E. Rinkēvičs uzsver, ka ekonomiskajos sadarbības jautājumos viedoklis par koncentrēšanos uz jauniem tirgiem jāprasa pašiem uzņēmējiem. «Mēs varam palīdzēt nodrošināt juridisko bāzi, lai uzņēmumiem būtu vieglāk attīstīt kontaktus,» viņš saka.
Šovasar prezidentūras ietvaros notiks Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu sanāksme par sadarbības iespējām. Tās laikā ir paredzēts aktivizēt brīvās tirdzniecības līgumu. «Līdz šim sarunas bijušas sarežģītas un faktiski nav pavirzījušās. Ja līgums tiks noslēgts, tad tas varētu ļoti atvieglot ekonomiskās aktivitātes, ieskaitot samazinātus tarifus, novērstas netarifu barjeras un virkni atbilstības prasību, kas apgrūtina reālus kontaktus,» klāsta ministrs.
Viņš apzinās, ka daudzām nozarēm būtu sarežģītāk izcīnīt sev vietu tik tālu, bet nereāli tas neesot. Kā piemēru viņš min ne tikai viedās tehnoloģijas, bet arī sadarbību farmācijas nozarē un pārtikas produktu eksportu, kur augsto cenu klasē varētu debitēt mūsu konditorejas izstrādājumi. Tāpat interese bijusi par kokrūpniecības uzņēmumiem.
Satiksmes nozarei svarīgi
Arī Satiksmes ministrija nenoniecina iespēju sadarboties ar Latīņameriku. Ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norāda, ka galvenais jautājums patlaban esot, kā vismaz nelielu daļu Brazīlijas kravu plūsmu varētu virzīt caur Latviju. «Tiekoties ar Brazīlijas uzņēmējiem, kuru vidū bija pārtikas un dzērienu ražotāji, mēs sapratām, ka viņi saredz iespēju strādāt caur Latviju, jautājums ir par cenu. Mēs varam runāt par precēm, kas nebojājas, tās var nākt caur mūsu valsti, bet tad ir jāsaprot, kas ir gala tirgus,» stāsta K. Ozoliņš, piebilstot, ka vēl ir daudz nezināmo. Ja Krievijas aktivitāšu dēļ Latīņamerikas tirdzniecības plūsma mainīs virzienu, tad mēs varam būt ieguvēji. Nelieli, bet tomēr.