Viņa ir viena no 39 Dienas aptaujātajiem skolēniem, kuri zināja Lāčplēša dienas nozīmi. Savukārt trešdaļa bērnu atceres dienu saista ar mitoloģiskā tēla Lāčplēša dzimšanas dienu. Šis gan ir vecuma posms, kad Latvijas vēsture kā mācību priekšmets vēl netiek mācīta un lielā mērā skolēnu zināšanas ir atkarīgas no skolotāja un ģimenes ieinteresētības. Lielu lomu šajā procesā gan var ieņemt arī dažādi muzeji, kuri īpašu skolēnu interesi izjūt valsts svētku laikā.
Ja vēl pirms pieciem gadiem uz Latvijas Kara muzeju pārsvarā devās 5., 9. un 12. klašu skolēni, lai gatavotos valsts pārbaudes darbiem, tad šobrīd ļoti liela interese ir no visu vecumu skolēniem. Un lielākā aktivitāte ir tieši novembrī, atzīmējot valsts svētkus. Dienā vien tiek apkalpotas ap 40 pieteikto skolēnu grupu, bet netrūkst arī to, kuri gidu pakalpojumus neizmanto, Dienai pastāstīja Latvijas Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs. Savukārt, skatoties uz muzeju apmeklētāju skaitu gada laikā, skolēni veido apmēram ceturto daļu. Tas gan skaidrojams ar to, ka visas muzeja ekskursijas un nodarbības ir pielāgotas mācību programmai.
Ļoti līdzīga situācija ir Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kur šodien ekskursijām pieteikušās 20 skolēnu grupas, bet, neizmantojot gida pakalpojumus, plāno ierasties vēl virkne skolēnu. Kā Dienai pastāstīja muzeja pedagoģe Santa Miķelšteine, gadu laikā vairākām skolām došanās uz muzeju 11. novembrī ir izveidojusies par tradīciju. Piemēram, skolēnu grupas no 1. līdz pat 12. klasei no Valkas pieteiktas jau septembrī, un no šīs skolas skolēni muzejā bijuši arī pērn. Pēc muzeja apmeklējuma skolēni dodas uz 11. novembra krastmalu nolikt svecītes.
Lai gan lielākā skolēnu aktivitāte Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ir tieši ap valsts svētkiem, arī citos mēnešos par skolēnu interesi sūdzēties nevar. Bērni braucot no visas Latvijas un visās vecuma grupās. Tieši tāpēc, piemēram, programma Mana Latvija pielāgota pat pirmsskolas vecuma bērniem.