Vispārējās cenu izmaiņās esam jau pieraduši runāt par lētāku degvielu un siltumenerģiju, taču arī pārtikas produktu cenas ir to vidū, kas kopējo patēriņa cenu indeksu Latvijā virza pretī deflācijai. Pērn pārtikas produktu cenas caurmērā sarukušās par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas lielā mērā saistīts ar Krievijas noteikto embargo Eiropas Savienības valstu pārtikas produktiem, kā rezultātā, pieaugot iekšējā tirgus konkurencei, cenas samazinājās. Taču ir arī kāds cits faktors, kas pēdējā laikā nebija labvēlīgs pārtikas cenu pieaugumam. Runa ir par norisēm pasaules preču biržās, kur līdz ar vispārēju pārdevēju spiedienu pēdējā laikā strauji samazinājušās arī lauksaimniecības kultūru un pārtikas produktu cenas.
Soja un kafija
Komentējot norises pasaules preču biržās, LHV bankas jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs stāsta, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ievērojamu kritumu piedzīvojušas ēdamās sojas pupiņas, kafija un liellopu gaļa. Janvāra vidū šo produktu cenas gada izteiksmē bija nokritušās attiecīgi par 19%, 24% un 15%, savukārt lielāko kāpumu piedzīvojis baltais cukurs (+8%) un kakao (+11%). «Sojas pupiņu un kafijas cenu kritums izskaidrojams ar dārgo ASV dolāra kursa pieaugumu un lētāku naftu, kas, piemēram, Brazīlijai ļāvis būtiski paaugstināt ražošanas apjomu, kā rezultātā šo preču piedāvājums kļuva vēl lielāks attiecībā pret to pieprasījumu. Tas pats arī attiecināms uz liellopu gaļu. Ja runājam par cukuru un kakao, tad pēc šiem produktiem strauji audzis pieprasījums Āzijas valstīs, radot satraukumu, ka galu galā pieprasījums var būt lielāks par piedāvājumu,» tirgu ietekmējošos faktorus komentē LHV bankas analītiķis.
Komentējot situāciju labības tirgū, viņš norāda uz kviešu cenas samazināšanos, tai gada laikā sarūkot par 10%, kas līdzīgi sojai un kafijai ir izskaidrojams ar augstāku dolāra kursu un lētāku naftu. Tāpat cenu ietekmēja pieprasījuma krišanās Ķīnā. Šo pašu iemeslu dēļ gada laikā apmēram par 6% sarukusi kukurūzas cena. Tiesa, gada pirmās divas nedēļas labības tirgum vainagojušās ar cenu kāpumu, kviešiem cenai palielinoties par 5,5%, bet kukurūzai - par 1,4%.
Kritums var beigties
«Pēdējo gadu cenu karuselis lauksaimniecības precēm skaidrojams ar ekonomisko neskaidrību, taču šis gads lielākajai daļai lauksaimniecības preču var vainagoties ar cenu kāpumu vai arī tās paliks tuvu iepriekšējā gada līmenim,» spriež M. Rudovičs. Pēc viņa domām, lai arī šā gada ietvaros tiek prognozētas samērā lielas svārstības, cenu izmaiņai gada beigās, salīdzinot ar šo brīdi, nevajadzētu būt pārāk lielai. Viņš vērš uzmanību uz laika apstākļu fenomenu El Ninjo, kam pēdējā laikā ir būtiska nozīme cenu svārstībās preču biržās, vienlaikus norādot, ka pat tad, ja tam uz pasaules lauksaimniecību būs globāla ietekme, lauksaimniecības preču rezerves ir pietiekami lielas, lai izturētu jebkādu šoku un cenas saglabātos relatīvi stabilas. Vēsture gan rāda, ka šīs meteoroloģiskās parādības ietekme parasti ir ar reģionālu ievirzi un tāpēc varbūtējais cenu pieaugums nebūtu pārāk straujš. Turklāt attiecībā uz daudzām populārākajām lauksaimniecības precēm, ko daudz patērējam arī Latvijā, cenas pieaugums var izpalikt vai arī tā var turpināt samazināties.
Ietekmē ražotājus
Cenu svārstības pasaules preču biržās nemet līkumu arī Latvijai. No tām atkarīgs, cik dārgi iespējamo graudu rekordražu pārdos Latvijas lauksaimnieki. Tāpat graudu cenas ietekmē arī lopbarības izmaksas, tādējādi atsaucoties arī uz gaļas, piena un olu ražošanu. Komentējot šāgada prognozes, M. Rudovičs norāda uz to, ka pasaulē tiek sagaidīts jauns kviešu ražas rekordapjoms, kas šīs labības kultūras cenu atstās turpat, kur iepriekš, vai pat liks tai samazināties. Savukārt attiecībā uz kukurūzu tiekot gaidīts pretējais - ražošanas apjoms kritīsies, bet pieprasījums pieaugs. «Graudi, kas veido 60% no vistu barības putnu fabrikās Ķekavā un Bauskā, un to cena ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē gala produktu cenu. Cenu ietekmē arī ražošanas apjomi Eiropā, pieaugošā konkurence no Eiropas un Āzijas valstu uzņēmumiem, dažādi politiskie ierobežojumi,» teic a/s Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētājs Andrus Pranckevičs. Viņš teic, ka uzņēmuma produktu cena gadā pazeminājusies par nedaudz vairāk kā 10%. «Lai saglabātu veselīgu tirgus situāciju gan industrijas, gan vadošo ražotāju un arī gala pircēja interesēs ir cenas tālāka nepazemināšanās,» piebilst putnu gaļas ražotāju pārstāvis. Attiecībā uz to, kā varētu mainīties gaļas cena biržā, M. Rudovičs teic, ka vistas gaļai šogad nekādas būtiskas cenu izmaiņas netiek prognozētas, savukārt, piemēram, liellopu gaļas cena varētu samazināties.
Protams, arī pārtikas pārstrādē pasaules cenām ir liela nozīme un patiesībā tās ir galvenais faktors tam, kas nosaka, cik naudas par produktu maksāsim veikala kasē. «Maizei un citiem pārtikas produktiem izejvielu izmaksu īpatsvars produkta gala cenā ir proporcionāli nozīmīgs, tāpēc izejvielu izmaksu izmaiņu ietekme ir jūtama,» situāciju raksturo Fazer Bakery Baltic komunikācijas direktore Baiba Gulbe. Viņa stāsta, ka parasti izejvielu piegādes līgumi tiek slēgti uz gadu un cenas ir atbilstošas tābrīža cenām tirgū. Attiecīgi - izejvielu iepirkuma cenas atkarīgas no tā, kad līgums tiek slēgts. «Kopumā var teikt, ka pēdējos gados vērojam izejvielu cenu kāpumu, piemēram, dažu žāvētu augļu cenas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kāpušas vairākas reizes. Nenoliedzami, kāpjot izmaksām, arī cenai jāmainās uz augšu. Vienlaikus rentabilitāte lielā mērā ir saistīta ar ražošanas efektivitāti, tāpēc viss jāvērtē kopumā un nevar skatīties tikai uz izejvielu cenu izmaiņām,» skaidro Fazer pārstāve.
Komentējot situāciju ar laikapstākļu ietekmi uz lauksaimniecības preču cenām, B. Gulbe teic, ka šī ietekme jūtama visā tirgū, nevis viena ražotāja piedāvājumā. «Jāņem vērā, ka galaprodukta cena neveidojas tikai no izejvielu izmaksām, tāpēc, ņemot vērā maizes kukulīša cenu, runa varētu būt par pāris eirocentiem,» mierina B. Gulbe.