No otras puses, kā gan es varu zināt - varbūt būs! Tā kā pasaules gals ir parādība, kas atkārtojas samērā reti (protams, runa ir par cilvēka perspektīvu, nevis Višnu vai Budas), pietrūkst empīriskā materiāla, lai saskatītu likumsakarības un izteiktu pārliecinošas prognozes. Tas, ka studenti samērā bieži ir nodevuši nepietiekama apjoma darbus, nav pamats, lai apgalvotu, ka arī šoreiz tas neizraisīs armagedonu, jo varbūt tieši šajā reizē vadzis lūzīs.
Cilvēku attieksme pret kārtējām ziņām par pasaules galu ir ambivalenta. Tūkstoš gadu pieredze liecina, ka regulārie paziņojumi par pastardienas tuvošanos ir izrādījušies kļūdaini, un var tikai apbrīnot cilvēkus, kurus tas nemulsina un kuri atkal un atkal gatavi pasludināt nākamo galu. Vienlaikus - šādiem paziņojumiem cilvēki pievērš uzmanību, jo vienmēr iešaujas prātā doma, bet varbūt tomēr... Skaties uz krītošu ugunsbumbu (bolīdu, kā mēs tagad zinām) un domā - varbūt šī ir tā reize. Nesen kaut ko līdzīgu piedzīvoju lidmašīnā, kas, gandrīz piezemējusies Šeremetjevā, pēkšņi lielā ātrumā rāvās uz augšu. Izrādījās, ka skrejceļš ir aizņemts, bet tajā mirklī sajūta bija ļoti jocīga - lai gan, no vienas puses, īsti netici, ka notiks kaut kas slikts, no otras, apzinies, ka nav nekā šajā pasaulē, kas varētu izslēgt iespēju, ka tieši tu būsi nākamais upuris cilvēku dīvainajai pārliecībai, ka viņi var lidot.
Diemžēl kristīgā radio Family Radio Worldwide dibinātājs un vairākkārtējs pasaules gala pasludinātājs Herolds Kempings atkal visu sabojāja. Ne tāpēc, ka kļūdījās, bet tāpēc, ka neatdeva atpakaļ ticīgo ziedojumus, dotus pastardienas gaidās, un izdomāja «neredzamo pastardienu», kas tomēr esot notikusi paredzētajā laikā - 21. maijā. «Neredzamu» pasaules galu, enerģiju, laumiņu pieminēšana ir prasts veids, kā glābt neveiksmīgas prognozes. Ieviest stāstā kaut ko nepārbaudāmu neprasa ne mākslu, ne gudrību. Šādus nepārbaudāmus pasaules skaidrojumus izgāž ne jau tas, ka varam zināt to kļūdainumu (nevaram), bet tas, ka varam redzēt, ka to radītāji patiesībā ir tikpat ierobežoti savās zināšanās un motivācijā kā mēs pārējie.
Savā ziņā var saprast cilvēkus, kuri tiešām tic, ka pasaules gals drīz būs klāt, un vēlas par to paziņot citiem. Vēl vairāk - cilvēku, kurš zina, ka drīz būs pasaules gals, bet citiem par to nesaka, mēs droši vien uzskatītu par nejauku. Var saprast arī cilvēkus, kuri ir norūpējušies par geju laulībām, imigrāciju, valodas iznīcību, un kurš gan var teikt, ka zina, ka viņiem nav taisnība. Tomēr vienmēr ir vērts jautāt, vai tie, kuri sludina pasaules beigas, tiešām zina, ko saka, un ar ko mēs maksājam, kad ļaujamies panikai un noticam, ka gals drīz būs klāt.