Starp 2010. un 2015. gadu pasaulē uzkrāto kodolgalviņu skaits samazināts no 22 600 līdz 15 850, rakstīts SIPRI gadagrāmatā. Galvenokārt kodolgalviņu skaitu samazinājušas ASV un Krievija.
Tajā pašā laikā SIPRI pētnieki uzsvēruši, ka abas pasaules lielākās kodolvalstis uzsākušas visaptverošu un dārgu kodolarsenāla ilgtermiņa modernizācijas programmu.
«Par spīti tam, ka starptautiskajā arēnā tiek prioritarizēta kodolatbruņošanās politika, modernizācijas programmas valstīs, kurām pieder kodolieroči, liecina, ka tuvākajā nākotnē neviena no tām negatavojas atteikties no saviem kodolarsenāliem,» paziņojis SIPRI pētnieks Šenons Kails.
Trīs citas kodolvalstis, kas par tādām legāli atzītas 1968. gada līgumā par kodolieroču ierobežošanu - Ķīna (260 kodolgalviņu), Francija (300 kodolgalviņu), Apvienotā Karaliste (215 kodolgalviņu), strādā pie jaunu kodolieroču sistēmu izvietošanas vai arī ir paziņojušas par nodomu to darīt, teikts pētījumā.
Ķīna ir vienīgā no piecām lielākajām kodolvalstīm, kas kodolgalviņu skaitu palielinājusi minimāli.
Pārējās kodolvalstīs - Indijā (90-100 kodolgalviņu), Pakistānā (100-120 kodolgalviņu) un Izraēlā (80 kodolgalviņu) - kodolarsenāli ir krietni mazāka apjoma. Tomēr gan Indija, gan Pakistāna turpinājušas kodolarsenālu palielināšanu. Savukārt Izraēla ir izmēģinājusi liela darbības rādiusa ballistiskās raķetes.
Tiek uzskatīts, ka Ziemeļkoreja attīsta 6-8 kodolgalviņu arsenālu, taču ir grūti iegūt apstiprinājumu tam, kādā tehniskajā attīstības līmenī tas notiek.
Pētnieki arī uzsver, ka pastāv ļoti lielas atšķirības tajā, cik atklātas ir valstis par saviem kodolarsenāliem. Dažās valstīs šāda informācija tiek uzskatīta par lielāko valsts noslēpumu. Visatklātāk par kodolarsenāla lielumu informē ASV. Daudz ierobežotāk šādu informāciju publisko Lielbritānija un Francija. Savukārt Krievija oficiāli par to klusē, atklājot informāciju tikai divpusējos kontaktos ar ASV.
Ķīna informāciju par savu kodolarsenālu slēpj, savukārt Pakistāna un Indija ziņo tikai par kodolraķešu izmēģinājumiem.