Lai gan ātro kredītu devēju nosacījumi nav saucami par draudzīgiem, tomēr jāsecina - kopējās īstermiņa aizdevuma izmaksas, ja rēķina mēneša griezumā, ir stipri līdzīgas gan bankās, gan ātro kredītu firmās. Vienīgi - bankas mazos kredītus nepiedāvā.
Diena analizēja kreditēšanas piedāvājumus un noteikumus trīs Latvijas komercbankās un divu nebanku kredītdevēju - 4finance un MCB Finance Latvia - pakalpojumos. Pētījumā tika apskatīti šādi banku produkti: bankas Nordea overdrafts un patēriņa kredīts, Swedbank overdrafts/kredītlīnija un patēriņa kredīts, bankas Citadele patēriņa kredīts, kā arī populārāko ātro kredītdevēju (Smscredit.lv (4finance) un Credit24.lv (MCB Finance Latvia)) piedāvātie aizņēmumi.
Pētījuma būtiskākais secinājums - bankas neaizdod cilvēkiem salīdzinoši mazas summas. Mazākā patēriņa kredīta summa, par kuras izsniegšanu bankas gatavas domāt, ir 300 eiro, kas nozīmē - ja cilvēkam vajag aizņemties 150 eiro, viņam nāksies ņemt vai nu lielāku summu, vai no patēriņa kredīta atteikties.
Minimālais aizdevuma termiņš bankās ir, sākot no sešiem mēnešiem. Ja cilvēks aizdevumu bankai atmaksā jau pēc mēneša, kredīta izsniegšanas komisijas apjoms no tā nemainās (netiek samazināts).
Turklāt vēl nianse - banku kredītu gadījumā aizdevuma lūdzēja ienākumiem jābūt vismaz 630 eiro bruto (uz papīra) mēnesī Nordea gadījumā vai 1000 eiro Citadeles un 1000 eiro ar galvotāju Swedbank gadījumā. Tas faktiski nozīmē, ka banku gadījumā kredīti pieejami turīgākiem klientiem, kuru bruto alga ir 1000 eiro. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2014. gadu, šādu cilvēku Latvijā ir ap 18% no visiem darba ņēmējiem valstī.
Pētījumā veiktie aprēķini arī parāda - kopējās viena mēneša aizdevuma ar kredītu saistītās izmaksas gan banku, gan nebanku kreditētāju gadījumā ir ļoti līdzīgas (skat. tabulā). Paši nebanku kreditētāji gan norāda, ka bizness saistīts ar augsta riska darījumiem un risku aizdoto neatgūt, un finansējuma piesaiste šiem uzņēmumiem ir būtiski dārgāka nekā komercbankām.
Komercbanku darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izvirzot dzelžainus nosacījumus dažādiem finanšu rādītājiem, taču attiecībā uz banku piedāvātajiem kreditēšanas pakalpojumiem šobrīd šķēpi tiek lauzti. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā banku gadījumā kreditēšanai nekādus papildu ierobežojumus neplāno. Savukārt nebanku kreditētāju gadījumā plānotie ierobežojumi izslēgs iespēju saņemt aizdevumus uz 30 dienu periodu. Paši nebanku kreditētāji ir sašutuši, jo, runājot viņu pašu vārdiem, tas izbeigšot viņu biznesu un ar likumu spiedīšot īstermiņa kreditēšanu pelēkajā sektorā.
«Jau šobrīd īstermiņa aizdevumi Latvijā un Lietuvā ir lētākie Eiropā. Aizliedzot arī tos, pieprasījums pēc tiem nemazināsies, veidosies melnais tirgus, samazināsies caurredzamība un atbildība, tiks atkal veicināta bezatbildīga aizņemšanās,» uzskata ātro kredītu firmu eksperti un piebilst, ka vienlaikus valsts zaudēs 15-20 miljonus eiro ik gadu neiekasētos nodokļu un nodevu maksājumos valsts budžetā.