«Mūsu nozares aizvadītā gada veiksmes stāsts ir saldumu ražotājs Laima, kurš ārējā tirdzniecībā pilnībā spēja aizstāt Krievijas tirgu ar ASV, un runa ir par eksportu, kas mērāms miljonos eiro. Jaunu tirgu atrašana nav pāris mēnešu uzdevums, tomēr 2015. gadā gana daudz kas ir padarīts. Ir bijuši 150 uzņēmēju braucienu uz ārvalstīm, lai runātu par iespējamo sadarbību un noieta tirgiem, jāteic, ka parakstīti arī sadarbības līgumi. Te gan jāatzīst, ka par kopējiem tirgiem visai nozarei nevar runāt, jo katram uzņēmumam tie tomēr ir savi. Tā ka šis gads būs zaudēto eksporta iespēju atguves gads. Tas ir tik svarīgi tāpēc, ka mūsu nozares attīstības un izaugsmes pamatā ir tieši eksports. Tur gan jādomā nevis par masu produkciju, bet jāorientējas uz nišas produktiem,» situāciju nozarē raksturo I. Šure.
Par apjoma ziņā tik pievilcīgo Ķīnas tirgu I. Šure skaidro, ka tas ir grūts un sarežģīts, taču atsevišķiem uzņēmumiem tajā ir zināmas iestrādes. Tomēr pašlaik nevar runāt par plašu pārtikas uzņēmumu ieiešanu šās valsts tirgū. LPUF pārstāve arī bilst, ka viena no problēmām, kas var sākt traucēt attīstībai, ir grūtības atrast kvalificētu darbaspēku, īpaši reģionos. Visai pieprasīti ir inženierzinātnieki, kas nodrošina ražošanas līniju darbību uzņēmumos. Tieši šo speciālistu trūkums arī ir visizteiktākais. Attiecībā uz pārtikas tehnologiem nozares uzņēmumiem ir laba sadarbība ar profesionālajām skolām un koledžām, līdz ar to šo speciālistu pagaidām netrūkst.
«Šajā gadā domājam piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, lai attīstītu kompetences centru, veiktu rūpnieciskos pētījumus nozarē, kā arī izstrādātu jaunus un inovatīvus produktus. Tas ir svarīgi arī mūsu eksporta spēju attīstībai,» stāsta I. Šure.
Viens no šā gada lielajiem uzdevumiem, pēc LPUF domām, ir atkal aktualizēt sarunu par iespēju piemērot pārtikai pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi.