Taču līdz ar Tautas partijas aiziešanu opozīcijā un Valda Dombrovska (JL) valdības palikšanu mazākumā PCTVL parādījās jauna iespēja - izšķirt daudzus lēmumus, un pašiem PCTVL līderiem šķiet, ka viņu rokās ir nonākusi zelta akcija, kas ļaus iegūt pārstāvniecību arī 10. Saeimā. Maijā _Latvijas faktu_ aptaujā par to balsotu 3,1%.
Pēc premjera V. Dombrovska tikšanās ar PCTVL frakciju, kura publiski apsolīja atbalstīt valdību jautājumos, kas nebūs pretrunā ar tās nostādnēm, PCTVL savu vārdu turēja. Tā ļāva ideoloģiskajam oponentam Kārlim Šadurskim (PS) pāriet uz citu komisiju, kā arī atbalstīja ārlietu ministra amatā Aivi Roni. Neoficiāli izskanēja, ka Vienotībai un PCTVL esot kopīgi sponsori, ko ne vieni, ne otri neapstiprina. Taču šī frakcija ieguva lielāku mediju uzmanību, kas varētu tikai pieaugt, ja ceturtdien Saeima nodos komisijām PCTVL iesniegtās izmaiņas likumā par presi un citiem masu medijiem, kā arī Krimināllikumā, kuros ir iekļauti priekšlikumi, ko Saeimai iesniedza daudzi žurnālisti pēc kratīšanas savas kolēģes Ilzes Naglas dzīvoklī.
Kamēr PCTVL bija koalīcijas pusē, opozīcijai vairākkārt neizdevās nodot komisijām grozījumus, kas paredz nākamā gada valsts budžeta projektu iesniegt Saeimā līdz 1. septembrim. Taču pagājušajā nedēļā PCTVL nolēma grozījumus atbalstīt, un tie tika nodoti komisijām. Frakcijas vadītājs Jakovs Pliners skaidro, ka Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs rakstiski lūdzis sniegt atbalstu šai iniciatīvai, un, tā kā partijai tas neesot principiāli tik svarīgs jautājums, tā nolēmusi atsaukties lūgumam.
Tas izskatījās cēli pēc tam, kad SC bija izolējis PCTVL no abu politisko spēku vēlētājiem nozīmīgākā gada pasākuma - 9. maija - svinībām. EP deputāts Alfrēds Rubiks (SC) varēja uzrunāt sanākušos ļaužu tūkstošus pie Uzvaras pieminekļa, bet viņa kolēģe T. Ždanoka - ne. «Saskaņas centrs acīmredzot nolēma, ka esam neērti viņiem,» Dienai teica J. Pliners, atgādinot, ka pirms tam vairāk nekā desmit gadus PCTVL bija šo svētku rīkotājs. Neoficiāli tas ir saistīts ar priekšvēlēšanu cīņu, bet SC līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs no šādiem minējumiem norobežojas, uzsverot, ka nevis SC rīkoja 9.maija pasākumu, bet nevalstiskā organizācija 9.maijs.lv. SC kā politisks spēks arī esot atturējies no sevis reklamēšanas, nav ne cēlis teltis, ne izplatījis aģitācijas materiālus, bet «Rubika uzstāšanās ir svēta lieta», teica N. Ušakovs.
Sociologs Aigars Freimanis atzīst, ka PCTVL pragmatiskā uzvedība, atbalstot arī valdību, padara šo politisko spēku pamanāmāku un tā ietekmi - lielāku. PCTVL vienīgais konkurents ir Saskaņas centrs. Lai tam varētu vairāk līdzināties, arī PCTVL notiekot paaudžu maiņa, uzskata sociologs. «Partijas seja ir Ždanoka, bet viņa ir ārpus valsts. Taču Latvijā par partijas seju un gaisotnes noteicēju kļūst Juris Sokolovskis,» sacīja A. Freimanis, apstiprinot vērojumus, ka T. Ždanoka vadošajās pozīcijās, kurās līdz šim bija J. Pliners, virza J. Sokolovski. Lai arī viņš nešķiet tik apsviedīgs un atvērts kā SC līderis N. Ušakovs, arī J. Sokolovskis ir simpātisks jauns cilvēks, kurš pārstāv trīsdesmitgadnieku paaudzi.
PCTVL frakcijā ir tikai pieci deputāti - J. Pliners, J. Sokolovskis, Valērijs Buhvalovs, Miroslavs Mitrofanovs un Vladimirs Buzajevs, kurš ir ļoti strādīgs, par ko liecina ievērojamais iesniegto priekšlikumu un uzstāšanos skaits. Lūgti minēt atšķirības starp SC un PCTVL, kas pamazām atsakās no sava radikālisma, J. Pliners nosauca, piemēram, attieksmi pret tautas vēlētu prezidentu, ko SC atbalsta, bet PCTVL - ne. J. Pliners arī uzsvēra - ja mēs tiktu pie varas, «mēs nepārdotu Latviju Maskavai. Mums jādraudzējas kā ar Austrumiem, tā ar Rietumiem, bet nevar iet uz priekšu ar atpakaļ pagrieztu galvu». Uz jautājumu, kurš no abiem ir līderis, J. Pliners un J. Sokolovskis norādīja, ka viņi viens otru papildinot, jo viena pieredze un otra jaunība dod iespēju strādāt tandēmā. Sarunā ar abiem līderiem bija jūtama vēlme kļūt par politisko spēku, kuru tāpat kā SC jau varētu uztvert kā partiju, kurai ir izredzes strādāt valdībā. PCTVL līdz šim norādīja teju kā vienīgo, ar ko labējās partijas nebija gatavas strādāt kopā vienā valdībā.