Pirmos soļus Latvijas pētnieki spēruši jau iepriekš, bet tagad Austrijas pētnieki izrādījuši interesi par turpmāko sadarbību, jo potenciāls esot liels. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pašlaik, iesaistot Latvijas pacientus, notiek pētījums, lai rezultātā izstrādātu miniatūru izelpas testeri. Nākotnē tāds varētu būt katra cilvēka mājās.
Latvijas panākums
Ideja, ka kuņģa vēzi var noteikt pēc cilvēka izelpas, nav pilnībā jauna. Jau vairākus gadus ir notikuši šāda veida pētījumi par dažādām audzēju lokalizācijām, Dienai stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ķīmijterapeite Evita Gašenko. Taču tieši Latvija bija ieinteresēta aplūkot, kā tas darbojas attiecībā uz kuņģa vēzi. Toreiz pētījuma klīniskā daļa tika izstrādāta Latvijā, sadarbojoties ar citu partneri - Izraēlas Tehnoloģiju universitāti Technion. Darbs rezultējās ar panākumiem, un pērn pavasarī Eiropas vadošajā gastroenteroloģijas žurnālā Gut publicēti rezultāti. Toreiz Latvijas zinātnieku grupas vadītājs Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Mārcis Leja sacīja, ka publicētais pētījums ir veiksmīgas zinātnieku sadarbības rezultāts, taču «ideja šo metodi izmantot tieši kuņģa vēža un pirmsvēža stāvokļu noteikšanā ir mūsu».
Darba rezultāti izraisīja plašu starptautisko interesi, tādējādi radot jaunas iespējas sadarbībai ar Insbrukas Universitāti. Tās pētnieks Pāvels Mohalskis Dienai apstiprina, ka iepriekš veiktais pētījums apliecinājis, ka ir iespējas kuņģa vēzi noteikt pēc izelpas. Turklāt šāds tests varētu tikt izmantots arī citu, ne tikai onkoloģisko slimību diagnostikai.
Otrs sadarbības faktors bijusi tieši Latvijas situācija saistībā ar kuņģa vēža pacientiem. Diemžēl šādu pacientu mums ir daudz vairāk nekā Austrijā. Līdz ar to dārgās tehnoloģijas, kam analogu Latvijā nav, no Insbrukas Universitātes bijis vieglāk atvest uz šejieni, skaidro P. Mohalskis. E. Gašenko stāsta, ka saslimstības rādītāji dažādos reģionos ir ļoti atšķirīgi un Baltijas valstīs tie ir augsti. Skaidrojumi ir dažādi - iemesls var būt arī veids, kā apstrādā pārtiku un ūdeni. Nozīmīgs ir arī ģenētiskais faktors un bakteriālās infekcijas. Runājot par sadarbību, E. Gašenko uzsver, ka ieguvēji ir visi - doktoranti varēs turpināt mācības un veikt pētījumus, slimnīcai ir iespējas attīstīties un gūt atpazīstamību ārvalstīs, savukārt Austrijas zinātniekiem ir pacienti, ar ko strādāt.
Potenciāls liels
Nelielajā telpā Austrumu slimnīcā ievērojamāko daļu aizņem atvestā aparatūra. Austrijas pētnieks stāsta, ka galvenais ieguvums ir tas, ka izelpas paraugus ir iespējams analizēt nekavējoties. Pacientam izelpojot speciālā aparātā, paraugs tiek nogādāts mēraparātā un pēc tam datorā, kur dati tiek analizēti. Ekrānā parādās līkne, kas norāda uz svarīgākajiem rādītājiem. Mērķis ir pāris nedēļu laikā iesaistīt aptuveni 40 kuņģa vēža slimnieku. E. Gašenko piebilst, ka cilvēki ir atsaucīgi. Viņiem pašiem ieguvuma patlaban nav, bet to varētu izjust, piemēram, viņu bērni vai mazbērni.
Tagad rezultātus var iegūt, izmantojot tikai konkrēto aparatūru, taču mērķis ir izveidot mazu izelpas testeri, ko iedzīvotāji varētu turēt mājās un regulāri pārbaudīt savu izelpu. P. Mohalskis skaidro, ka ierīce ar USB kabeli tiktu pievienota mobilajām ierīcēm un, izmantojot speciālu lietotni, datus saņemtu ārsts. Patlaban, lai diagnosticētu kuņģa vēzi, jāpaņem pacienta audu paraugs, tautas valodā tas nozīmē «rīt kobru». Izelpas tests būtu nesalīdzināmi vienkāršāka un pacientam pieņemamāka metode, Dienai uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkologs ķirurgs Roberts Škapars. Viņam gan ir grūti prognozēt, kad šāda ierīce būtu pieejama pacientiem, jo priekšā vēl ir virkne pētījumu. Tomēr jau pašreizējie rezultāti dod pārliecību, ka tas varētu izdoties.
Optimistiski ir arī Austrijas pētnieki, kuri piebilst, ka ierīce patlaban tiek testēta kuņģa vēža diagnosticēšanā, taču ir cerība, ka nākotnē sensori varētu tikt izmantoti, lai noteiktu dažādas saslimšanas, arī ļaundabīgos audzējus. Projekta beigās jābūt izstrādātam prototipam, taču nav zināms, cik ilgu laiku tas varētu prasīt. P. Mohalskis cer, ka pēc astoņiem līdz desmit gadiem visiem mājās būs šāda ierīce, lai kontrolētu savu veselības stāvokli. Patlaban lielākais jautājums ir, vai ir iespējams nodrošināt tikpat kvalitatīvu signālu un mērījumus arī ar mazu sensoru. Pēc tam jāstrādā pie programmatūras izveides.