Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Pēc izelpas noteiks kuņģa vēzi

Iespējams, tāpēc, ka kuņģa vēzis savā ziņā ir kluss un simptomi ir nespecifiski, Latvijā šo audzēju nereti atklāj trešajā vai ceturtajā stadijā. Turklāt šādu pacientu mums ir krietni vairāk nekā Austrijā. Stāstā gan ir arī pozitīvā puse - zinātnieki patlaban strādā pie pētījumiem, lai pēc izelpas vien varētu atklāt ļaundabīgo audzēju.

Pirmos soļus Latvijas pētnieki spēruši jau iepriekš, bet tagad Austrijas pētnieki izrādījuši interesi par turpmāko sadarbību, jo potenciāls esot liels. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pašlaik, iesaistot Latvijas pacientus, notiek pētījums, lai rezultātā izstrādātu miniatūru izelpas testeri. Nākotnē tāds varētu būt katra cilvēka mājās.

Latvijas panākums

Ideja, ka kuņģa vēzi var noteikt pēc cilvēka izelpas, nav pilnībā jauna. Jau vairākus gadus ir notikuši šāda veida pētījumi par dažādām audzēju lokalizācijām, Dienai stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ķīmijterapeite Evita Gašenko. Taču tieši Latvija bija ieinteresēta aplūkot, kā tas darbojas attiecībā uz kuņģa vēzi. Toreiz pētījuma klīniskā daļa tika izstrādāta Latvijā, sadarbojoties ar citu partneri - Izraēlas Tehnoloģiju universitāti Technion. Darbs rezultējās ar panākumiem, un pērn pavasarī Eiropas vadošajā gastroenteroloģijas žurnālā Gut publicēti rezultāti. Toreiz Latvijas zinātnieku grupas vadītājs Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Mārcis Leja sacīja, ka publicētais pētījums ir veiksmīgas zinātnieku sadarbības rezultāts, taču «ideja šo metodi izmantot tieši kuņģa vēža un pirmsvēža stāvokļu noteikšanā ir mūsu».

Darba rezultāti izraisīja plašu starptautisko interesi, tādējādi radot jaunas iespējas sadarbībai ar Insbrukas Universitāti. Tās pētnieks Pāvels Mohalskis Dienai apstiprina, ka iepriekš veiktais pētījums apliecinājis, ka ir iespējas kuņģa vēzi noteikt pēc izelpas. Turklāt šāds tests varētu tikt izmantots arī citu, ne tikai onkoloģisko slimību diagnostikai.

Otrs sadarbības faktors bijusi tieši Latvijas situācija saistībā ar kuņģa vēža pacientiem. Diemžēl šādu pacientu mums ir daudz vairāk nekā Austrijā. Līdz ar to dārgās tehnoloģijas, kam analogu Latvijā nav, no Insbrukas Universitātes bijis vieglāk atvest uz šejieni, skaidro P. Mohalskis. E. Gašenko stāsta, ka saslimstības rādītāji dažādos reģionos ir ļoti atšķirīgi un Baltijas valstīs tie ir augsti. Skaidrojumi ir dažādi - iemesls var būt arī veids, kā apstrādā pārtiku un ūdeni. Nozīmīgs ir arī ģenētiskais faktors un bakteriālās infekcijas. Runājot par sadarbību, E. Gašenko uzsver, ka ieguvēji ir visi - doktoranti varēs turpināt mācības un veikt pētījumus, slimnīcai ir iespējas attīstīties un gūt atpazīstamību ārvalstīs, savukārt Austrijas zinātniekiem ir pacienti, ar ko strādāt.

Potenciāls liels

Nelielajā telpā Austrumu slimnīcā ievērojamāko daļu aizņem atvestā aparatūra. Austrijas pētnieks stāsta, ka galvenais ieguvums ir tas, ka izelpas paraugus ir iespējams analizēt nekavējoties. Pacientam izelpojot speciālā aparātā, paraugs tiek nogādāts mēraparātā un pēc tam datorā, kur dati tiek analizēti. Ekrānā parādās līkne, kas norāda uz svarīgākajiem rādītājiem. Mērķis ir pāris nedēļu laikā iesaistīt aptuveni 40 kuņģa vēža slimnieku. E. Gašenko piebilst, ka cilvēki ir atsaucīgi. Viņiem pašiem ieguvuma patlaban nav, bet to varētu izjust, piemēram, viņu bērni vai mazbērni.

Tagad rezultātus var iegūt, izmantojot tikai konkrēto aparatūru, taču mērķis ir izveidot mazu izelpas testeri, ko iedzīvotāji varētu turēt mājās un regulāri pārbaudīt savu izelpu. P. Mohalskis skaidro, ka ierīce ar USB kabeli tiktu pievienota mobilajām ierīcēm un, izmantojot speciālu lietotni, datus saņemtu ārsts. Patlaban, lai diagnosticētu kuņģa vēzi, jāpaņem pacienta audu paraugs, tautas valodā tas nozīmē «rīt kobru». Izelpas tests būtu nesalīdzināmi vienkāršāka un pacientam pieņemamāka metode, Dienai uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkologs ķirurgs Roberts Škapars. Viņam gan ir grūti prognozēt, kad šāda ierīce būtu pieejama pacientiem, jo priekšā vēl ir virkne pētījumu. Tomēr jau pašreizējie rezultāti dod pārliecību, ka tas varētu izdoties.

Optimistiski ir arī Austrijas pētnieki, kuri piebilst, ka ierīce patlaban tiek testēta kuņģa vēža diagnosticēšanā, taču ir cerība, ka nākotnē sensori varētu tikt izmantoti, lai noteiktu dažādas saslimšanas, arī ļaundabīgos audzējus. Projekta beigās jābūt izstrādātam prototipam, taču nav zināms, cik ilgu laiku tas varētu prasīt. P. Mohalskis cer, ka pēc astoņiem līdz desmit gadiem visiem mājās būs šāda ierīce, lai kontrolētu savu veselības stāvokli. Patlaban lielākais jautājums ir, vai ir iespējams nodrošināt tikpat kvalitatīvu signālu un mērījumus arī ar mazu sensoru. Pēc tam jāstrādā pie programmatūras izveides.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?