Tas, ka cilvēks pēc amata atstāšanas nāk klajā ar kritiskām atklāsmēm par bijušo darbavietu un pārstāvēto jomu un šīs atklāsmes ir pretrunā ar iepriekš - amatā atrodoties - pausto, nav nekas unikāls. Cilvēcīgi var saprast, tomēr, kas attiecas uz augsta ranga amatpersonām, atšķirīgas informācijas paušana pirms un pēc amata zaudēšanas sabiedrību mulsina, jo nav saprotams, vai ir tik skaisti, kā iepriekš apgalvots, vai tik slikti, kā tagad pasacīts.
Šādas pārdomas rodas saistībā ar bijušā satiksmes ministra Anrija Matīsa izteikumiem Dienā 12. novembrī. Ir pamats piekrist tam, ko mikroblogošanas vietnē Twitter pauda aviācijas eksperts Tālis Linkaits: «Matīss nebija slikts ministrs, daudzus procesus sakārtoja.» Arī atbildot uz Dienas un citu mediju jautājumiem, būdams ministrs, Matīss bijis konstruktīvs - gan atzinis problēmas, gan arī uzsvēris pozitīvas pārmaiņas. Toties tagad, pēc ministra amata zaudēšanas, pieredzējušais politiķis zīmē atšķirīgu ainu. Vispirms jau par daudz pieminēto airBaltic. Senāk Matīss nevairījās uzsvērt, ka nacionālajai aviokompānijai ir smaga pagātnes nasta, kas tikai palēnām kļūst vieglāka, taču arī slavēja pašreizējo aviokompānijas vadību. Tagad no 12. novembra Dienas uzzinām, ka Matīss uzskata: «Esmu iegāzts gan no pašas ministrijas valsts sekretāra puses, gan airBaltic padomes un valdes puses.» Jaunums ir arī allaž korektā politiķa vēlme vainot Satiksmes ministrijas valsts sekretāru «ministra iegāšanā». Saspringtas ministra un valsts sekretāra attiecības gan nav nekas jauns, savulaik citā, arī tautsaimniecībai svarīgā ministrijā toreizējais ministrs un viņa valsts sekretārs nevairījās pat no publiskiem konfliktiem. Savukārt Matīsam, kurš pabijis arī valsts sekretāra amatā, šādi konflikti nebija raksturīgi.
Tomēr vēl svarīgāks tautsaimniecībai un netieši arī iedzīvotāju labklājībai ir bijušā satiksmes ministra teiktais: «Nav iespējams būtisku Krievijas kravu samazinājumu kompensēt ar kravām no Ķīnas. Tas ir mīts!» Savukārt 7. jūlija Dienā Matīss apgalvoja: «Ķīnas kravu piesaiste ir virziens, pie kura strādājam. Ir bijušas daudzas divpusējās tikšanās ar Ķīnas dažādu jomu pārstāvjiem, un ceru, ka sarunas materializēsies konkrētos darījumos.»
Centrālā statistikas pārvalde vēsta, šā gada 1. pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms samazinājies, bet nedaudz - par 2,8%. Spriežot pēc bezkaislīgiem skaitļiem, nav pamata ne panikai, ne sajūsmai - neatkarīgi no tā, vai iespēja piesaistīt Ķīnas kravas tiek definēta kā perspektīva iespēja vai mīts.