Toreiz kamerām pozēt daudz neradušie īpašnieki ar presi runāja skopi. Tagad, atkal ziņās nokļuvušas - šoreiz ar gandrīz divus miljonus latu lielo 2010. gada peļņu -, uz interviju ierodas galvenās uzņēmuma figūras: autobāzes īpašnieks Adigjozals Mamedovs, padomes vadītājs, viņa dēls Eldanizs un valdes loceklis Uldis Villers. No valdes klāt nav tikai mazpazīstamais Akpers Rzajevs un kādreizējais Rīgas domes Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs Orlando Rozens, kurš a/s RSTA valdē ir kopš 2010. gada februāra vidus. Viņam 30. janvārī gaidāma tiesa - O. Rozens apsūdzēts par kukuļņemšanu vairākos domes rīkotos iepirkuma konkursos. Kad viņu aizturēja 2008. gadā, RSTA viņš nestrādāja. U. Villers par viņu saka: «Ļoti labs speciālists tieši iepirkumu jautājumos, (..) viņš ir enciklopēdija.»
RSTA ātrās palīdzības transporta pakalpojumus sniedz jau ilgus gadus. Bet 2010. gads izvērtās tiešām veiksmīgs - gūta 1,9 miljonu latu peļņa, uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 36%, sasniedzot 5,1 miljona latu neto apgrozījumu, liecina gada pārskats. 2010. gadā uzņēmums apkalpoja ne tikai Rīgu, bet, kā līgumā vienojās, arī Rīgas reģionu (ietilpst arī Tukums, Ogre, Kandava, Jūrmala u. c.). Rentabilitātes rādītājs pārskata gada beigās bija 44,50%. Cik lieli ienākumi uzņēmumam ir bez valsts apmaksātā pakalpojuma naudas, uzņēmuma vadība neatbild. Zināms, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) samaksātā summa 2010. gadā RSTA bija pieci miljoni latu, tāpēc var spriest, ka pārējie ienākumi varētu būt neliela daļa. 2009. gadā pārskata peļņa bija Ls 383 820, apgrozījums - 3,7 miljoni latu.
«Par peļņu, kura it kā daudzus mulsina, ir iegādāti pamatlīdzekļi un iekārtas,» uzsver U. Villers. Viņa prognoze par 2011. gada peļņu - būs arī laba, bet ne tik. U. Villers kā vienu no peļņas iemesliem min - kad 2010. gadā bija beidzies iepriekšējais līgums ar NMPD un jauns vēl nebija noslēgts, jo to iestādes uz laiku apturēja - izvērtējot, «bezlīguma periodā mums piedāvāja cenas, pēc kurām mēs strādājām, kuras bija lielākas nekā tās, kuras mums tagad ir līgumā». Šis paaugstinātais tarifs, kas bijis vairākus mēnešus, arī ļāvis peļņai augt. Peļņu ietekmējis arī palielinātais gripas slimnieku skaits, vairāk bijis izsaukumu. Tas ietekmējis nobraukto kilometru skaitu, līdz ar to - ienākumus.
U. Villers saka: «Līguma termiņš ir pieci gadi, bet tur ir paredzēts, ka auto ekspluatācijas laiks ir septiņi gadi. Ko pēc tam darīsim? (..) Uzņēmējs ir spiests nopirkto pamatlīdzekli, tā amortizācijas laiku sadalīt uz pieciem gadiem.» Pārdot automašīnas esot neiespējami. Tāpēc kā vienīgo risinājumu viņš min pagarināt esošo līgumu, līdz ar to valsts varētu samazināt izdevumus par pakalpojumu, iespējams, pat par miljonu latu gadā.