Lai atbalstītu garāku distanču braukšanu, ir iecerēts ieviest visā valstī divas cenas par kilometru - viena būs tuvākas distances maršrutos, otra - garākā distancē, kurā kilometra maksa būs lētāka nekā tuvākajā. Līdz ar to vienā daļā maršrutu cenas būs zemākas, citā - augstākas, vēl kādā - nekas nemainīsies.
Situācija, kad samērā nelielā valstī ir tik daudz tarifu, nav normāla, un jau iepriekš ATD ir solījusi to risināt, Dienai atzīst SIA VTU Valmiera valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš un piebilst: «Ja jaunajai vadībai ir griba rīkoties, novēlu pozitīvu rezultātu.» Vaicāts, vai tarifu izmaiņas varētu ietekmēt biļešu cenas VTU Valmiera apkalpotajos maršrutos, uzņēmuma vadītājs atzīst, ka par ATD plāniem nav informēts. Taču jau tagad Vidzemē tarifi esot samērā augsti, tāpēc ir iespēja, ka tie netiks paaugstināti vai arī tas notiks minimāli. «Tarifu politiku ir grūti komentēt, kāpēc ir tieši tādi un ne citādi. Reizēm liekas, ka skaidrība varētu būt lielāka. Mani vairāk uztrauc pasažieru skaits, kas ar katru gadu krītas, īpaši Valkas novadā, kas ir pierobeža. Ja tur tarifi celtos, pasažieru paliktu vēl mazāk. Jārēķinās, ka līdzīgas problēmas varētu būt arī Latgalē,» norādīja O. Spurdziņš. Arī K. Godiņš bija izteicies, ka «mainīsies maksa tur, kur braukšanas maksa ir palikusi no senākiem līgumiem, tas var izraisīt pašvaldību neapmierinātību. Tādas vietas ir vairākos reģionos. Latgale ir viens no šādiem».
To, ka Latgalē braukšanas maksas pieaugums varētu būt sevišķi sāpīgs, atzīst a/s Rēzeknes autobusu parks valdes priekšsēdētājs Vasilijs Smuļs. Viņš Dienai atgādina, ka Latgalē ir lielākais bezdarbs un zemākās algas: «Cilvēki nav maksātspējīgi. Rodas bažas, ka, palielinot tarifus, samazināsies braucienu skaits, no tā zaudēs pārvadātājs un valsts. Sāksies ķēdes reakcija - cilvēki retāk nonāks pilsētās, pirks mazāk preču. Šobrīd algas ir ļoti zemas.» Vienlaikus ideju, ka tarifi ir jāizlīdzina, V. Smuļs atbalsta, jo tas ļautu pasažierim visā Latvijā rēķināties ar vienotu biļešu cenas aprēķina metodiku, varētu arī samazināties negodīgo pārvadātāju skaits un pašai ATD būtu vieglāk kontrolēt pārvadātājus. Tomēr izlīdzināšana nedrīkstētu nozīmēt būtisku tarifu kāpumu.
Zemgales plānošanas reģionā jau ir bijis mēģinājums izlīdzināt tarifus, to bijis paredzēts darīt trijos posmos, tomēr tas nav līdz galam izdarīts, zina stāstīt SIA AIPS valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs, kura uzņēmums veic pārvadājumus galvenokārt Bauskas novadā. Viņš atzīst, ka arī viena plānošanas reģiona ietvaros tarifa atšķirības ir ļoti lielas. Piemēram, Zemgalē zemākie tarifi esot Jēkabpils pusē. Arī U. Kolužs atbalsta tarifu izlīdzināšanu un pat uzskata, ka tas jādara uzreiz visā valstī, nevis triju gadu laikā, ar piebildi, ka vienlaikus tiktu risināts valsts atbalsta jautājums. «Ir zināms, ka pasažieris šobrīd par biļeti maksā krietni zem pašizmaksas, un valstij ir jāpasaka, cik tā ir gatava kompensēt. Ja ne, pasažierim nāktos maksāt pilnu cenu, kas neizbēgami nozīmētu tarifu celšanu,» uzsver U. Kolužs un piebilst, ka ikvienam pārvadātājam kilometra pašizmaksa ir zināma.