«Augi slimo tāpat kā cilvēki. Lai varētu izveidot miežu šķirni, kas mazāk slimo, ir jāizpēta auga gēni,» Dienai saka LU prorektors Indriķis Muižnieks. Zinātnieki pēta laboratorijas apstākļiem piemērotu augu, kā gēni ir līdzīgi miežu gēniem un kas nodrošina auga izturību pret slimībām. Auga gēni tiek izdalīti un ievietoti mēģenē. Tad zinātnieki atrod, kuri gēni var būt atbildīgi par izturību pret slimības izraisītāju, un tie tiek modificēti jeb uzlaboti. Modificētais augs tiek audzēts tikai laboratorijā un nav domāts audzēšanai dabā. Zinātnieku mērķis ir izpētīt pret slimībām stipros un vājos gēnus, kam jāpievērš uzmanība tradicionālajā selekcijā, krustojot augus. Tradicionālo selekcionāru darbs būtiski tiek atvieglots, jo, zinot vājos un stipros gēnus, var mērķtiecīgi izvēlēties selekcijā izmantojamos augus.
Kopš septiņdesmitajiem gadiem zinātnieki Latvijā laboratorijas apstākļos pēta ĢM baktērijas, kas spēj sintezēt medicīnai vajadzīgas vielas. «Ar augiem Latvijā šāds pētījums tiek veikts pirmo reizi,» teica I. Muižnieks. Pētījums sākts pirms pāris mēnešiem un varētu ilgt divus trīs gadus. Nila Rostoka vadībā pie tā strādā jaunie zinātnieki, kas līdzīgu darbu darījuši laboratorijās ārzemēs. Šī pētījuma rezultātus varēs izmantot arī citu labības augu selekcijā, par kuriem konkrētu plānu gan vēl nav. Pētījumu finansē Eiropas Savienība, LU un Latvijas Zinātnes padome. Pētījuma veikšanai saņemts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) akcepts. Pēc riska novērtēšanas atzīts, ka pētījuma veikšanas apstākļi ir atbilstoši un nerada draudus apkārtējai videi, Dienai norādīja PVD pārstāve Ilze Meistere.
Diena jau rakstījusi, ka līdzās kukurūzai Eiropas Savienībā šonedēļ atļauts audzēt arī ģenētiski modificētos kartupeļus, tiesa, tos izmantos rūpniecībā, piemēram, cietes ražošanā.