No Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) uzrunātiem 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 44 pašvaldībās pirmsskolas pedagogiem no septembra par pilnas slodzes darbu maksās 620 eiro, septiņās pašvaldībās - 620-680 eiro, deviņās - 680 eiro, bet divās pašvaldībās pat vairāk. Kā Dienai atzīmē LIZDA vadītāja Inga Vanaga, atbilžu vēl nav no 34 pašvaldībām, savukārt 23 vietās vēl tikai lems. Šobrīd situācija kopumā ir pozitīva, un pagaidām tikai Zilupē 620 eiro robeža varētu tikt sasniegta no nākamā gada 1. janvāra. Arodbiedrība sola turēt roku uz pulsa un vajadzības gadījumā ar parakstiem vērsties pie pašvaldības. Par piketiem tā negrib runāt, līdz oktobrī tiks vērtēta reālā situācija kopumā. Pozitīvi uz pašvaldību lēmumiem skatās arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), slavējot tos, kas iet soli uz priekšu un maksās vairāk, nekā prasa noteikumi. Vienlaikus gan novērots, ka vietām pedagogiem tiek samazināta slodze, - ministrs sola pārbaudīt šāda soļa likumību. To gan varēs darīt vien pēc septembra, kad būs izmaksātas pirmās algas.
Skaidrs ir gan tas, ka būs daļa pedagogu, kuri zaudēs darbu, taču kaut kādu atbalsta mehānismu ministrs sola vien no janvāra. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā, pēc paša ministra vārdiem «mērkaķa ātrumā», taps noteikumu projekts, uz kā pamata arī varētu prasīt nepieciešamo finansējumu. Paredzēts, ka darbu zaudējušais pedagogs varētu saņemt 65% no iepriekšējās amata algas, ja būs sasniedzis 60 gadu vecumu. Te I. Vanaga piebilst, ka, protams, par šo vecuma robežu var diskutēt, jo diez vai 59 gadu vecumā cilvēks būs labākā situācijā, bet šāds bijis ministrijas piedāvājums. Atbalstu saņems arī pirmsskolas pedagogi, kuri strādā ar piecus un sešus gadus veciem bērniem, bet citi būs atkal atkarīgi no pašvaldību labvēlības - ministrs saka, ka šajā lauciņā nelīdīs.
No pašu pedagogu puses izskan arī ziņas, ka jau tagad daļa skolotāju pirmsskolās darbu zaudē un nav skaidrs, kas ar viņiem notiks tagad, līdz pienāks nākamais gads. K. Šadurskis piebilst, ka sākumā ir iespēja saņemt bezdarbnieku pabalstu, savukārt, vai jaunā sistēma attieksies arī uz tiem skolotājiem, kas darbu zaudēs līdz janvārim, viņš atbildēt nevarēja. Tas būs valdības lēmums. Tāpat Ministru kabinetam būs jālemj, vai naudu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tagad viens no iemesliem, kāpēc Finanšu ministrija prasītos 1,4 miljonus atteikusi, ir lielā nekonkrētība. Arī pats ministrs nevar nosaukt skaitu, cik skolotāju darbu var zaudēt, un atzīst, ka pieprasītā summa, iespējams, bijusi pārāk liela. Šogad nebūšot daudz tādu, kas paliks bez darba, īpaši tāpēc, ka ir pirmsskolu pedagogu trūkums.
Pirmsskolas pedagogi ir arī tie, kas patlaban uztraucas par ministrijas ieceri skolas solā redzēt sešgadniekus. Kā skaidro K. Šadurskis, šādas izmaiņas varētu būt pēc diviem gadiem, paredzot arī pārejas periodu. Viens no iemesliem - nav pareizi, ka vidusskolā mācās 19 gadu veci jaunieši. Pašu pedagogu vidū gan bažas ir par to, ka, skatoties uz šī brīža bērnudārzniekiem, kas ir sasnieguši sešu gadu vecumu, reti kuru varētu palaist uz skolu, ņemot vērā viņu fizisko un garīgo attīstību. Ministrijā gan mierina, ka arī pats izglītības standarts tiks pārveidots, savukārt cerēt uz situāciju, ka visi bērni vienlaikus būs gatavi uzsākt skolas gaitas, ir naivi. Atteikšanās no 12 klašu izglītības arī nav variants.